Iepriekšējie divi gadījumi prokuratūrā vēl tiek vērtēti, jo notiek ekspertīzes. Tieslietu ministrija iepriekš pieļāva, ka līdz gada beigām prokuratūra saņems vismaz 60 iesniegumus. Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga skaidroja, ka acīmredzot cilvēki vēl nav paspējuši iepazīties ar šādu iespēju atjaunot cieņu un godu un, visdrīzāk, laika gaitā iesniegumu skaits palielināsies.
Šogad 1.augustā stājās spēkā likums, kas paredz atjaunot to personu godu un cieņu, kuras padomju laikā bez tiesas nolēmuma tika nepamatoti ievietotas psihiatriskajās ārstniecības iestādēs par viņu politisko pārliecību, pretošanos totalitārajiem režīmiem, par reliģiskajiem uzskatiem, par nacionālo piederību vai par piederību pie noteiktas sabiedrības šķiras.
Personas, kuras atbilst šiem kritērijiem, var vērsties prokuratūrā ar iesniegumu par psihiatriskajā ārstniecības iestādē nepamatoti ievietotās personas statusa atjaunošanu. Ja persona ir mirusi, attiecīgu iesniegumu var iesniegt tās radinieks vai pārdzīvojušais laulātais.
Likums paredz, ka prokurors iesniegumu izskata un attiecīgajā lietā lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Ja nepieciešams, prokurors var minēto termiņu pagarināt līdz vienam gadam, bet ar personas rakstveida piekrišanu - līdz diviem gadiem.
Lai pieņemtu lēmumu par personas statusa atjaunošanu vai atteikumu atjaunot personas statusu, prokuroram ir jāpieprasa psihiatrijas ekspertu komisijas rakstveida atzinums, kā arī, ja nepieciešams, citu ekspertu atzinums.
VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" vienas psihiatriskās ekspertīzes veikšana izmaksā 100 latus.
Lēmumā par personas statusa atjaunošanu ir jānorāda, kādu apstākļu dēļ un kādu laika posmu persona bija nepamatoti ievietota Latvijas vai PSRS psihiatriskajā ārstniecības iestādē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
