"Kurš šeit var lepoties, ka ir bijis katrā ciemā un pilsētā Latvijā? Un es varu!" – savu lepnumu neslēpj Latvijā dzīvojošo etnisko ķīniešu asociācijas vadītājs Čans Čuņļins.
Pirms izvēlēties Rīgu, kā savu pastāvīgo dzīvesvietu, viņš ir pabijis daudzās Eiropas valstīs, tomēr Latvijā viņam patika vislabāk. Un ne tikai viņam, jo no 2010. līdz 2013.gada jūnijam, saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvades datiem, 412 Ķīnas pilsoņi ir pieteikušies pagaidu uzturēšanās atļaujām Latvijā. Pēc pieprasījumu skaita ķīnieši ir uzreiz trešajā vietā pēc krieviem (5130) un ukraiņiem (462).
Latvija arī kļuvusi par iecienītu ķīniešu tūristu galamērķi. Ja 2012.gadā Latviju apmeklējuši 3666 ķīniešu tūristi, tad šā gada pirmajā pusē Latviju jau ir apmeklējuši 2429 Ķīnas pilsoņi.
Lielākā daļa ķīniešu imigrantu iesaistījušies sabiedriskās ēdināšanas biznesā, bet daži jau ir nokārtojuši eksāmenus valsts valodā un saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā. Lielākā daļa šeit dzīvojošo ķīniešu bērnu veiksmīgi uzsākuši mācības Latvijas bērnudārzos un skolās. Vietējā ķīniešu kopienā ir arī īpašs gadījums - 23 gadus veca ķīniešu sieviete sekmīgi naturalizējusies un kļuvusi par Latvijas pilsoni.
Portāls „Delfi” tikās ar jauno Latvijas ķīniešu diasporu, un uzzināja, kāpēc viņi nolēma atstāt savu dzimteni, kas bija tieši tas, kas piesaistīja Latvijā un to, kā viņi redz "lielo Ķīnas nākotni" mūsu valstī.
Latvijā dzīvojošo etnisko ķīniešu asociācijas vadītājs, ārsts Čans Čuņļins Rīgā ieradās 1999 .gadā. Viņš ir Austrumu medicīnas centra un restorāna "Lielais Ķīnas mūris" īpašnieks. Latvijā viņš dzīvo ar pagaidu uzturēšanās statusu, kas ir jāatjauno ik pēc pieciem gadiem, apliecinot stabilus ienākumus.
Čuņļina ģimene atstāja Ķīnu pirms 20 gadiem un viņš kļuva par vienu no pēdējiem savas ģimenes locekļiem, kuri pameta valsti pēc tam, kad Ķīna atvēra savas robežas uzņēmējdarbībai. Nu viņa radinieki apmetušies uz dzīvi daudzviet pasaulē. "Kaimiņš pat pārcēlās uz Kolumbiju! " norāda Čuņļins. Paziņu atsauksmes bijušas pozitīvas un arī viņš nolēmis izmēģināt savu veiksmi svešumā, jo kā ārstu viņu jau ilgstoši bija satraukusi ekoloģiskā situācija viņa dzimtajā pilsētā. "Mūsu upes nemudž no zivīm, bet gan no tur ielietiem atkritumiem," rezumē Čuņļins. Vispirms viņš ar ģimeni apmetās Odesā, kur viņš arī ir apguvis krievu valodu.
Latvijā Čuņļins nonācis nejauši, ceļojot ar automašīnu, viņš naktī iemaldījies Daugavpilī, kur viņš sastapis laipnus un izpalīdzīgus cilvēkus. Latvija viņam ļoti iepatikusies, tāpēc sācis domāt par pārcelšanos šeit uz dzīvi. "Izlūkošanā" viņš atklājis, ka Rīgā ir tikai divi ķīniešu restorāni un tur ir laba vieta biznesam.
Uz Rīgu viņš pārcēlies ar savu sievu un diviem bērniem (trīs vecākie bērni palika dzīvot Ķīnā). Jaunākā meita dzimusi Odesā, kur viņu pieskatījusi krievu aukle, tāpēc meitenei ir labas krievu valodas zināšanas. Viņa bez problēmām Latvijā devusies uz bērnudārzu un pēc tam uz krievvalodīgo Rīgas 40.vidusskolu. Vidējo izglītību viņa ieguvusi angļu valodā mācoties "International School of Latvia" [izglītība maksā 12 400-14 700 eiro gadā - Delfi]. Tagad viņš gatavojoties nokārtot eksāmenu un iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā. Visi viņas draugi ir vietējie un Čuņļins secina, ka Eiropas dzīvesveids kļuvis viņam pat tuvāks nekā Ķīnas.
"Ķīniešiem Latvija ir ļoti skaista vieta mierīgai dzīvei, ar neskartu dabu un labu gaisu. Turīgie Ķīnas pilsoņi labprāt pārceļas šurp, pērk nekustamos īpašumus. Daudzi grib šeit atpūsties un dzīvot, kad sasniegs pensijas vecumu," piebilst Čuņļins. Viņa vadītā asociācija, kurā ir vairāk nekā simts biedri, sniedz juridisko palīdzību tautiešiem, kas vēlas pārcelties un meklē darbu.
Viņš uzskata, ka pat gadījumā, ja termiņuzturēšanās atļauju programma tiks ierobežota, no Latvijas aizbrauks tikai trūcīgākie ķīnieši. "Bagātie nekur nepazudīs - viņi šeit atver firmas, investē naudu, rada darba vietas. Tomēr līdz Čainataunai te diez vai nonāksim."
Čuņļins atzīst, ka, saskaņā ar Ķīnas mērogiem, Latvijas tirgus ir neliels, taču daudzi viņa tautieši neiebilst pret tirdzniecības pārstāvniecību atvēršanu, lai strādātu Eiropā vai Baltijas valstīs. Viņš stāsta, ka nesen Rīgā ar privātu lidmašīnu ieradies kāds pazīstams miljardieris no Honkongas. Viņš esot viens no pieciem bagātākajiem uzņēmējiem Ķīnā, bet tagad sācis lūkoties pēc biroja Rīgā. Čuņļins uzcītīgi apgūst Latvijas plašumus - ar automašīnu viņš apceļojis teju visas apdzīvotās vietas. Rucavas novadā viņš sadarbībā ar Ķīnas vēstniecību sarīkojis ķīniešu kultūras mēnesi. Taču Žangs Žongs Lins un viņa draugi atzīmējot ne tikai ķīniešu svētkus - viņi "cienot latviešu kultūru" - katru gadu dodas ārpus pilsētas atzīmēt Līgo svētkus: dedzina ugunskurus, cep šašlikus, dzied karaoke.
"Es zinu, ka daži Latvijas iedzīvotāji uz ķīniešiem raugās ar aizdomām, bet mēs centīsimies atstāt pašu labāko iespaidu, un pakāpeniski jums ķīnieši iepatiksies. Labu cilvēku taču visur ir vairāk nekā sliktu," uzskata Čuņļins.
Viņš cenšas. Pērn viņa vadītā asociācija sarīkojusi svētkus vienā no bērnunamiem - ziedojuši rotaļlietas un apģērbu. Šogad Žangs ar ģimeni divas reizes devies uz Zolitūdi, lai atbalstītu traģēdijā cietušos, bet pēc tam ķīniešu vidū organizējis ziedojumu vākšanu.
Pateicoties Ķīnas informācijas aģentūras vietējai nodaļai, Čuņļins ir informēts par svarīgākajiem politiskajiem notikumiem Latvijā, zina visu politisko partiju nosaukumus, bet savas politiskās simpātijas atklāt atturas. "Ķīniešiem šeit nav nekādu problēmu. Ja arī ir kādi sīkumi, vajag vairāk strādāt un viss nokārtosies," ir pārliecināts Čuņļins.
Latvijā mītošo ķīniešu asociācijas vadītājs pagaidām gan vēl nav apguvis latviešu valodu - tam trūkstot laika. Toties viņš palīdzējis izveidot valodas mācību kursus saviem tautiešiem, jo vairums no atbraukušajiem ķīniešiem prot tikai ķīniešu valodu.
"Mēs esam no Cēsīm! Mēs esam no Ozolniekiem! Mēs esam no Talsiem! Mēs esam no...Līgas!" - acis samieguši atkārto skolēni. Jau vairāk nekā mēnesi ķīnieši divas reizes nedēļā sanāk kopā, lai mācītos latviešu valodu.
Grupās darbojas pa divdesmit cilvēkiem. Lielākoties tās ir sievietes un bērni - viņiem ir vairāk brīva laika. Debesu impērijas bijušajiem iedzīvotājiem visgrūtāk iet ar ķīniešu valodai neraksturīgā "R" burta izrunu. Tāpēc vairums skolēnu skolotāju sauc par "Lolinu", bet Rīgu - par Līgu. Grūti klājas arī ar diakritisko zīmju un deklināciju apguvi - latviešu valoda no ķīniešu valodas atšķiras kā debesis no zemes.
"Uzcītīgākus skolēnus nekad neesmu satikusi," atzīstas latviešu valodas skolotāja Lorīna. Viņa pati Ķīnā ir iemīlējusies kopš agras bērnības, kopš laikiem, kad tētis- jūrnieks viņai no tālajiem reisiem veda dāvanas - lellītes un hieroglifiem rotātus vēdekļus.
Jau divus gadus Lorīna apgūst ķīniešu valodu un kultūras pamatus Konfūcija institūtā, kas kopš 2011. gada darbojas Latvijas Universitātes paspārnē. Institūts ir viena no nodaļām vispasaules kultūras un izglītības centru ķēdē, ko ar mērķi veicināt izpratni par Ķīnu izveidojusi Ķīnas Tautas Republikas Valsts kanceleja. Savulaik, uzvarējusi Latvijā notikušā konkursā, kura dalībniekiem vajadzēja demonstrēt savas zināšanas par Ķīnu, Lorina balvā saņēma divas nedēļas ilgu ceļojumu uz Ķīnu un iespēju klātienē vērot starptautiska konkursa finālu, kas tiek demonstrēts Ķīnas centrālajā televīzijā. Pateicoties šai uzvarai Lorīna saņēma uzaicinājumu vadīt latviešu valodas kursus. Pašai Lorīnai tā ir lieliska iespēja vēl labāk apgūt iemīļoto ķīniešu valodu. Viņa ir pārliecināta, ka ķīniešu valodu gaida liela nākotne.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
