Latvijai būs jāmaksā 10 000 eiro par nepamatotu vīrieša ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā  (42)

Kā informēja Ārlietu ministrijā, iesniedzējs sūdzējās par nelikumīgu ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā, kurā viņš atradās no 2004.gada 30.jūlija līdz 24.septembrim uz 2002.gada 16.septembra Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas lēmuma pamata. Iesniedzējs īpaši uzsvēra, ka ievietošana psihiatriskajā slimnīcā bija pretlikumīga, jo Krimināllikuma normu, kas paredzēja kriminālatbildību par amatpersonas goda un cieņas aizskaršanu un kas kalpoja par pamatu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanai iesniedzējam, Satversmes tiesa atzina par neatbilstošu Satversmei.

Iesniedzējs arī norādīja, ka viņam nebija nodrošinātas tiesības uz lēmuma par brīvības ierobežošanu efektīvu kontroli tiesā un tiesības uz kompensāciju nepamatotas brīvības atņemšanas rezultātā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai.

Iesniedzēja prasīto 11 miljonu eiro (7,7 miljonu latu) vietā ECT piesprieda atlīdzību par morālo kaitējumu 10 000 eiro (7000 latu) apmērā.

Tiesa noraidīja valdības argumentus par tiesiskās aizsardzības līdzekļu neizsmelšanu nacionālajā līmenī un procesuālo termiņu neievērošanu.

Vērtējot iesniedzēja apgalvojumu par nelikumīgu ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā pēc būtības, ECT uzsvēra, ka iesniedzējs psihiatriskajā slimnīcā tika ievietots vairāk nekā pusotru gadu pēc tam, kad bija stājies spēkā nacionālā tiesas lēmums par šāda medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu, taču starplaikā ne reizi netika pārbaudīts iesniedzēja veselības stāvoklis, lai konstatētu, vai joprojām ir nepieciešams ievietot iesniedzēju psihiatriskajā slimnīcā. Tāpat ECT norādīja, ka nacionālais regulējums nenoteica termiņus tiesas lēmuma izpildei, kā arī neparedzēja kārtību, kādā tiek pārbaudīta piespiedu ievietošanas slimnīcā nepieciešamību gadījumā, ja lēmums nav izpildīts savlaicīgi.

Visbeidzot, ECT uzsvēra, ka tiesiskais pamats iesniedzēja ievietošanai psihiatriskajā slimnīcā bija zudis, ņemot vērā 2003.gada 29.oktobra Satversmes tiesas spriedumu, ar kuru tā atzina Krimināllikuma 271.pantu (neslavas celšana varas pārstāvim vai citai valsts amatpersonai vai to goda aizskaršana) par neatbilstošu Satversmei.

Izskatot iesniedzēja sūdzību par to, ka viņam nebija iespējas panākt lēmuma par viņa brīvības ierobežošanu kontroli tiesā, ECT vērtēja gan iesniedzēja iespēju lūgt tiesu pārskatīt brīvības ierobežošanas likumību, gan to, cik savlaicīgi rīkojās tiesas, izvērtējot iesniedzēja ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā, īpaši ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu.

Tiesa uzsvēra, ka uzreiz pēc iesniedzēja ievietošanas psihiatriskajā slimnīcā 2004.gada 30.jūlijā viņš bija lūdzis gan tiesu, gan psihiatriskās slimnīcas vadību viņu atbrīvot. Tomēr nacionālā tiesa lēmumu par iesniedzēja atbrīvošanu no psihiatriskās slimnīcas pieņēma tikai 2004.gada 24.septembrī. Šāda vilcināšanās ECT ieskatā nebija pieļaujama, ņemot vērā, ka Krimināllikuma 271.pants bija atzīts par neatbilstošu Satversmei. ECT arī norādīja, ka iesniedzēja sūdzības prokuratūrā nedeva nekādu rezultātu.

Vērtējot iesniedzēja sūdzību par to, ka viņam nebija iespējas saņemt kompensāciju nepamatotas brīvības atņemšanas rezultātā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai, ECT noraidīja valdības argumentus, ka, pirmkārt, iesniedzējs ar kompensācijas prasību tiesā bija vērsies novēloti un, otrkārt, ka viņš nebija izmantojis likumā "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" noteikto zaudējumu atlīdzināšanas kārtību. ECT atzīmēja, ka laika posmā no 2006.gada augusta līdz 2009.gada septembrim iesniedzējam bija atņemta rīcībspēja, bet viņam nebija nozīmēts aizgādnis. Tādējādi iesniedzējam nebija nekādas iespējas savlaicīgi vērsties tiesā ar prasību par kaitējuma atlīdzināšanu.

Komentējot iesniedzēja tiesības uz zaudējumu atlīdzības saņemšanu augšminētā likuma noteiktajā kārtībā, ECT norādīja, ka šī tiesiskā aizsardzības līdzekļa izmantošanai ir nepieciešami būtiski pierādījumi valsts iestāžu prettiesiskas rīcības konstatēšanai. Tomēr šajā lietā nevienā no procesa stadijām iesniedzēja ievietošana psihiatriskajā slimnīcā netika atzīta par pretlikumīgu. ECT arī uzskatīja, ka valdība nebija sniegusi salīdzināmus nacionālās prakses piemērus.