RTU pārstāvis: ārvalstu studenti ir 'lakmusa papīrs'  (9)

Diskusijā Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts sociālās drošības un veselības aizsardzības jomā Pēteris Leiškalns norādīja, ka kopš 1992.gada līdz mūsdienām Latvijas kopējais mīnus attiecībā uz demogrāfisko situāciju ir vairāk nekā 200 000 nepiedzimušu bērnu, atgādinot, ka 1990.gadu sākumā Latvijā dzīvoja 2,2 miljonu iedzīvotāju.

Leiškalns sacīja, ka 1987.gadā bija vislabākais dzimstības gads, kad bija piedzimuši 42 000 bērnu, tomēr tagad viena daļa no viņiem, kas ir darbspējīgā vecumā, ir aizbraukuši prom. Viņš pauda, ka emigrācijas fenomens kā tāds ir selektīvs, jo no Latvijas aizbrauc jauni, darbspējīgi cilvēki, kas ir gatavi dibināt ģimenes, bet Latvijā galvenokārt paliek pensionāri.

Darba devēju konfederācijas pārstāvis norādīja, ka Latvijā ļoti liela problēma ir tieši vecuma struktūra, - darba tirgū tagad ir vismaz pusotru reizi mazāk cilvēku nekā to, kuri aiziet pensijā, un tas radīšot "diezgan pamatīgus izaicinājumus". "Ja šāda situācija turpināsies, tad uz 2060.gadu Latvijā būs ļoti daudz pensionāru, bet tāda situācijas nevar pastāvēt," skaidroja Leiškalns, piebilstot, ka vai nu tas patīk, vai nē, bet Latvijā būs vairāk imigrantu.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības izglītības un nodarbinātības eksperte Ruta Porniece skaidroja, ka, tā kā esam Eiropas Savienībā (ES), tad pastāv brīva darba spēka kustība, un tie, kas vēlas, dodas uz Latviju. "Ja runājam par imigrāciju no trešajām valstīm, tad sākās vairāki jautājumi, piemēram, par darba nosacījumiem - vai imigranti strādā legāli vai nelegāli, kādas ir viņu tiesības. Mēs esam viena no retajām valstīm, kur iebraucējiem sociālās tiesības rodas pēc pieciem gadiem kopš dzīvošanas Latvijā, tāpēc ir jāskaidro, vai iebraucēji vispār par to ir informēti," stāstīja Porniece.

Izsakoties par atalgojumu Latvijā, Porniece atgādināja, ka algas līmenis Latvijā ir 25% no vidējā ES līmeņa, savukārt dzīves dārdzība - 75% no ES vidējā līmeņa.

Tipāns, stāstot par izglītību un RTU piemēru, norādīja, ka pēdējos trīs gados viņa augstskolā ir trīskāršojies ārzemju studentu skaits, galvenokārt no trešajām valstīm - 60% ārvalstu studentu ir tieši no Āzijas valstīm, un viņu skaits nemitīgi pieaug.

RTU pārstāvis minēja, ka galvenā pozitīvā lieta, kas vērojama pēc Latvijas iestāšanās ES, ir ne tikai darba tirgus brīvība, bet arī izglītības sistēma, norādot, ka arī ārzemju studenti veicina izglītības sistēmas uzlabošanos. Tipāns pauda, ka patiesībā izglītība ir arī politisks instruments - ārvalstu studenti vēlāk stāstīs par pieredzi Latvijā, novērtēs to pēc vairākiem gadiem arī savā profesijā.

Tomēr viņš atzīmēja arī negatīvas lietas, sakot, ka latvieši nav īsti gatavi lielam imigrantu pieplūdumam, pat ārzemju studentiem. Tāpat studenti ir ziņojuši par to, ka ir saskārušies ar negatīvu reakciju Rīgā, tāpēc daudz ir darāms, lai uzlabotu situāciju. Tipāns piebilda, ka studenti ir "lakmusa papīrs", cik vispār esam gatavi imigrantiem.

Runājot par izglītību, Leiškalns pauda viedokli, ka budžeta vietas nebūtu labs risinājums - ja ir talantīgi studenti, tad caur attiecīgiem fondiem viņiem būtu jādod stipendijas, bet budžeta vietas kopumā nebūtu vajadzīgas. Katram gan būtu jābūt pieejamam studiju kredītam, kas būtu labs risinājums.

Kā ziņots, šodien un rīt, 8.jūnijā, viesnīcā "Tallink" notiek sabiedriskās politikas centra "Providus" organizētās debates par imigrācijas radītajiem izaicinājumiem, kurās tiks izstrādāti priekšlikumi, kā Latvijai sadzīvot ar imigrāciju.