Rīgas pils liesmās – postošā ugunsgrēka gadadienas 'bilance'  (20)

Kopējā pils degšanas platība bija 3200 kvadrātmetru - izdega jumta konstrukcijas un bēniņu telpa 2400 kvadrātmetru platībā, 4.stāvā izdega 600 kvadrātmetru platībā, bet 3.stāvā - 200 kvadrātmetru platībā.

Liesmas pārņēma jumtu tai ēkas daļai, kurā iepriekš atradās Prezidenta preses dienests un vairākas greznas reprezentāciju telpas. Liesmu dzēšanai no augšas VUGD rīcībā sākotnēji bija tikai viens autopacēlājs, tad ieradās vēl divi. Tika piesaistīts arī NBS helikopters.

Tika iesaistīts velkonis, jo Daugavā pie Lielā Kristapa skulptūras bija "noparkots" viens atpūtnieku kuģis, kas traucēja tiešu ūdens piegādi liesmu dzēšanai.

Īsi pēc pusnakts uguns jau plosīja lielu daļu pils jumta un sāka iebrukt degoši jumta fragmenti.

Ziņkārīgajiem un "pilsoniskās žurnālistikas" entuziastiem tika lūgts netraucēt operatīvā transporta darbu. Savukārt zinātāji "Tviterī" stāstīja, ka Vēstures muzeja fondi neesot apdraudēti.

Ap pusvieniem naktī izskatījās, ka izdevies apslāpēt liesmas jumta daļai, kas atrodas Vecrīgas pusē, tomēr stihija uzliesmoja ar jaunu spēku. Ugunsgrēka lokalizācijā bija iesaistītas vairāk nekā 10 mašīnas un aptuveni pussimts ugunsdzēsēju - glābēju.

Liesmas pieņemas spēkā:

Ap plkst.01 naktī pils dzēšanai tiek mobilizēti visi pieejamie VUGD resursi reģionā, kā arī Nacionālo Bruņoto spēku helikopters un brīvostas velkonis.

Ugunsgrēks tika lokalizēts plkst. 3.53, bet tā likvidācijas darbi vēl turpinājās, jaucot un laistot konstrukcijas, lai pārliecinātos, ka nekur neturpinās gruzdēšana. Lokalizācijas un likvidācijas darbus apgrūtināja sabrukušās konstrukcijas, kas traucēja operatīvai piekļūšanai visām iespējamajām degšanas vietām.

Dramatiskas glābēju sarunas baisajā naktī: 

Notikuma vietā piektdien ieradās augstas valsts amatpersonas. Tāpat policija sāka ugunsgrēka iemeslu noskaidrošanai nepieciešamo pierādījumi izņemšanu.

Nākamā diena pēc ugunsgrēka:

21.jūnija pēcpusdienā toreizējais premjers Valdis Dombrovskis (V) sasauca sanāksmi, uz kuru bija ieradušās VUGD, Kultūras, Iekšlietu un Finanšu ministriju augstākās amatpersonas. Sanāksmē tika nolemts, ka neatliekamākie darbi ir saistīti ar muzeja krājumu un eksponātu saglabāšanu, kā arī jauna pagaidu jumta uzlikšanu uguns nopostītā jumta vietā.  

Uzreiz pēc notikušā tika ierosināts kriminālprocess. Tieši gadu pēc ugunsgrēka kriminālprocesā apsūdzības uzrādītas trim personām - pie kriminālatbildības sauktas uzņēmumu norīkotās atbildīgās personas, kuru pienākumos ietilpa nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu, kā arī pie kriminālatbildības saukta viena uzņēmumā strādājošā persona, kuras nevērīgā  rīcība darba izpildes laikā izraisīja ugunsgrēku. Valsts policija, izmeklējot notikušo, atzina, ka postošais ugunsgrēks Rīgas pilī pērnvasar izcēlies, jo notika ugunsnedroši būvdarbi.

Tāpat gadu pēc notikušā pils rekonstrukcijas darbu veicējs - pilnsabiedrība „SBRE" iemaksājusi darījumu kontā visu nepieciešamo summu Rīgas pils avārijas seku likvidēšanai - 4 857 931 eiro, kas atbilst aprēķinātajiem ugunsgrēka radītajiem zaudējumiem gadījumam, ja tiesas ceļā tiks konstatēta būvuzņēmēja atbildība par ugunsgrēka rezultātā nodarīto kaitējumu.

Tāpat aktīvi turpinās Rīgas pils rekonstrukcijas darbi un pēdējo nedēļu laikā ievērojami palielināts aktīvo darbinieku skaits. Objektā dienā vidēji strādā 160 speciālisti, bet vēl 90 nodarbojas ar dažādu Rīgas pilij nepieciešamo priekšmetu restaurāciju vairākās darbnīcās visā Latvijā. Rīgas pils samirkušo konstrukciju žāvēšanai un dezinfekcijai piesaistīti Eiropas labākie speciālisti no Vācijas.

Būvnieks arī paredzējis, ka Valsts prezidenta kanceleja savā rezidencē Rīgas pilī varēs atgriezties 2015.gada 1.novembrī.