Tie pienākas viņiem kā personīgais un atļautais atribūts - gan izsniegtie, gan par savu naudu nopirktie.
Nažu nēsāšanas vēsture ir sena. Somi ir mednieku un zvejnieku tauta. Iet bez naža mežā vai uz ledus - būtu neprāts. Tāpēc somu puišu tautas tērpa neatņemama sastāvdaļa bija naži ādas makstīs.
Savā bērnībā tepat, Latvijā, dzirdēju nostāstus par somu finkām - kā somu nažus mēdz saukt. Par somu nažiem tika stāstīti dažādi šausmu stāsti.
Staļinistiskajā un pēcstaļinistiskajā valstī vienkārši strādnieki nedrīkstēja nēsāt nekādus ieročus. Arī nažus ne. Somu karu faktiski zaudējušiem, vajadzēja sabiedrību dezinformēt. Tostarp par neliešiem, somiem, kuri karoja un aizstāvēja savu zemi.
Piemēram, ka somi ar savām finkām ir "izgriezuši" Sarkanarmijas kara medpunktus un štābus. Šīs pasaciņas man stāstījā vēl sešdesmitajos gados Padomju armijā bataljona komandiera vietnieki politiskajos jautājumos - "poļitruki". Zemteksts bija tāds: godīgi cilvēki dunčus nenēsā, bet nelieši - gan, tāpēc arī var gadīties, ka jums, aizmigušiem, pārgriezīs rīkli kā somu kara laikā baltsomi.
Visādas pasakas Sarkanās armijas karavīriem stāstīja tik bieži, ka tām sāka ticēt arī jaunie virsnieki. Staļina laika politiskajam aparātam vajadzēja attaisnojumus neveiksmīgajam 1939.gada "Ziemas" karam. Kāds vecs soms, kas bija arestēts un strādāja Sarkanarmijas soda bataljona aizmugures dienestā kā šoferis, stāstīja vēl trakākas pasakas. Somu dzoti esot aprīkoti ar tādu gumiju, ka no viņa visas lodes atlecot.
Šo melu kampaņu veiksmīgi turpināja pat tāds slavens rakstnieks kā Viktors Suvorovs. Viņš saka apmēram tādus vārdus: "Krievu varonīgie karavīri virzījās 30 grādu salā pa metru dziļu sniegu, bet uz viņiem šāva sliktie somi karavīri, kas lepni dzīvoja trīsstāvu bunkuros un dzēra karstu kafiju." Suvorovs gan piemirsa pateikt, ka somi aizstāvēja savu zemi, mājas un ģimenes.
Turpināsim par somu nažiem. Tos var nopirkt jebkurā ieroču un suvenīru veikalā. Paši lētākie naži celtniecības veikalos maksā apmēram četrus eiro. Tādus gan soms nepirks, ja nu vienīgi celtniecības un remonta darbiem. Šiem nažiem ir melns plastmasas spals un tie ielikti plastmasas makstī. Slavenu meistaru naži maksā no 150 līdz 300 eiro. Redzēju nazi, kura rokturis pagatavots no veca cariskās Krievijas kara kuģa "Sv. Nikolajs" koka apšuvuma, kas pie Somijas krastiem nogrima 1790.gadā. Šāda naža cena ir vairāki tūkstoši eiro.
Protams, Rožu pasniegšanas dienā tādus nažus pie somu karavīru sāniem neredzēsit. Svētki ir svētki. Tiem gatavojas vairākas nedēļas un vietējās dāmas māca jaunos puišus dejot sarīkojuma dejas. Karavīri slepus un pat atklāti iejūtas savās teātra lomās. Teātris dod punktus viņu panākumu listē. Tāpēc centīgi tiek apgūtas Šveika tipāžu, Mazo gulbīšu dejas, kā arī Dona Žuana mīlas ainas, kas tiek atkārtotas svētku pārtraukumā.
Bet karavīru maigums un atklātā mīlestība pret meitenēm, lai jūs nemaldina tāpat kā domās rozēm nokaisītais cermoniju laukums. Tādos brīžos var likties, ka somi ir sapņotāju un dīkdieņu tauta. Tas maldina nezinošos.
Somu karavīri tiek norūdīti un mācīti cīnīties un cīnīties līdz pēdējiem spēkiem. Rezerves virsnieki bez rūpīgas atlases savās karaspēka daļās, šeit, RUK kursos, iziet cietsirdīgu pārbaudi izturībā, spītā, pakļaušanās un pakļaušanas mākā.
Paņēmieni ir visdažādākie, piemēram, Rožu pasniegšanas parādi pieņēma ļoti skaista topošā rezerves virsniece. Ja vien nebūtu RUK, būtu iekārojams objekts gaišmatainās snaiperes ķērājiem. Mīts, kas jau sen nostiprinājies krievu armijas karavīru un mietpilsoņu prātos. Pārsvarā tiek stāstīts par Baltijas valstu snaiperēm. Bet, kas gan krievu propogandai traucē šo godu pierakstīt jebkurai gaišmatainai meitenei armijas formā?
Ar somu karavīriem tas cauri neies. Jo somu armijas galvenais vadmotīvs ir viens: "Viens par visiem, visi par vienu!" Tāpēc arī it kā fiziski vājās meitenes ir spējīgas pabeigt šo diezgan grūto kursu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
