Šogad šim notikumam īpaši gatavojas cietumnieki - viens vīrs audzē bārdu, kas cietumā parasti aizliegts, kā arī ikdienu trenējas - ar svētbildi rokās dodas pastaigā pa "zonu".
Karavīri iedvesmojas Polijā
Divu gadu svētceļojuma pieredze Polijā skubinājusi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīrus šogad augusta sākumā būt kopā ar visu ticīgo tautu un arī pašu mājās Latvijā pirmo reizi doties svētceļojumā uz Aglonu. "Celmlauži" šajā ziņā bijuši Latvijas Romas Katoļu Baznīcas priesteris, virsleitnants Ilmārs Kravalis, kurš kopā ar domubiedriem piedalījies svētceļojumā Polijā, portālam "Delfi" stāsta karavīru grupā.
Karavīru grupa nav liela - otrajā dienā tajā ir astoņi karavīri un trīs civilisti, bet iespējams, ka līdz svētceļojuma galamērķim vēl pievienosies gan NBS kolēģi, kā arī svētceļnieku rindas vēl papildinās zemessargi un, iespējams, arī skauti.
Karavīru - svētceļotāju grupā noskaņojums ir optimistisks.
Viņi stāsta, ka pirmajā dienā noieti 26 kilometri, bet vēl tiek plānots vienas dienas laikā pieveikt 35 kilometrus. Ceļš plānots līdz Aglonai.
Būtiski - būt vienotiem
Karavīri stāsta, ka būt vienotiem ar ticīgo tautu ir būtiski tieši armijā, kā arī svarīgi ir būt Kristus lieciniekiem pasaulē. Bībelē - Jaunajā Derībā un Apustuļu darbos daudz tikuši pieminēti kristīgi karavīri, turklāt karavīrs bija viens no pirmajiem pagāniem, kas apliecinājis, ka Jēzus Kristus ir Dieva dēls. Tāpat katoliskā baznīca ikdienas dievkalpojumā jeb Svētajā Misē piemin karavīra teiktos vārdus.
Pamanot formās tērpto karavīru pulciņu, kuri nes krustu, garām braucošie auto uzpīpina, bet cilvēki māj sveicienus, līdz ar to attieksme no līdzcilvēkiem ir pozitīva. Klāt gan neviens nav nācis un nav jautājis, kas tas par gājienu - "laikam viss tāpat ir saprotams," nosmej karavīri.
Bārda un pastaiga treniņam
Savukārt ieslodzītie no dažādām brīvības atņemšanas vietām svētceļojumā uz Aglonu dosies jau trešo gadu. Šogad šim notikumam īpaši gatavojas viens vīrs - viņš audzē garu bārdu, kas parasti cietumniekiem nav atļauts, un ik dienas dodas "pastaigā pa zonu", rokās nesot īpašu svētbildi, portālam "Delfi" stāsta Latvijas Romas katoļu baznīcas kapelānu dienesta vadītājs Mārtiņš Krūklis.
Viņš papildina, ka vēlmi doties svētceļojumā šogad izteicis daudz lielāks ieslodzīto skaits, taču tas atļauts vien dažiem.
Dalība svētceļojumā nav atkarīga no tā, par ko cilvēks "sēž", bet cietuma administrācija skatās, lai lielākā daļa no piespriestā termiņa jau būtu garām, lai ieslodzītais būtu parādījis vēlēšanos mainīties un viņam atļauta jau augstākā brīvības pakāpe cietumā - telefona zvani, tikšanās. Tiem ieslodzītajiem, kas ir zemākajās pakāpēs, proti, izcieš sodu stingrākā režīmā, iespēja piedalīties svētceļojumā ir liegta.
Ies vien dažas dienas, bet arī tas ir grūti
Lai gan parasti svētceļnieki uz Aglonu mēdz iziet jūlija beigās vai augusta sākumā, ja vien nav izvēlēts kāds īsāks maršruts vai oriģinālāks pārvietošanās veids un svētki noslēdzas Aglonā, visiem ieslodzīto svētceļojuma dalībniekiem tā nebūs. Krūklis stāsta, ka piektdien, 8.augustā, svētceļojumu Līvānos sāks Iļģuciema cietuma ieslodzītās - divas sievietes, kuras pievienosies Betānijas Dominikāņu klostermāsu vadītai svētceļnieku grupai. Viņām svētceļojums būs vien dažas dienas - 11.augustam.
No 9.augusta līdz 14.augustam ceļā būs divi Cēsu nepilngadīgo audzināšanas iestādes puiši, kuri iesaistīsies priestera Andreja Mediņa un "Kalna svētību kopienas" svētceļnieku grupā, bet citai grupai pievienosies trīs pieaugušie ieslodzītie. Viņiem svētceļojums noslēgsies Aglonā.
Krūklis atzīmē, ka, lai gan dienā netiek noiets garš ceļš - vien vidēji 20 kilometri, to ieslodzītajiem, kuriem gan ir pieejama sporta zāle, kur uzlabot savas sportiskās prasmes, nenākas viegli noiet. Iepriekšējos gados cietumnieki bijuši ārkārtīgi pārsteigti par laipno attieksmi un uzņemšanu, jo tādu reakciju viņi nav gaidījuši. Parasti viņi sagaidot daudz kritiskāku attieksmi un piesardzību.
Grib mazināt aizspriedumus sabiedrībā
Ieslodzīto svētceļojumi tiek rīkoti, lai mazinātu sabiedrības aizspriedumus pret notiesātajiem un mudinātu plašākus tās slāņus iesaistīties bijušo cietumnieku integrācijā likumpaklausīgā sabiedrībā. Iepriekšējo gadu pieredze liecinot, ka arī pašu ieslodzīto pieredzē šīs dažas dienas nozīmējušas ļoti daudz un likušas viņiem pārdomāt pašiem savu dzīvi un tās prioritātes.
No svētceļojuma līdz šim neviens ieslodzītais nav mēģinājis aizbēgt, jo piedalīties tajā ir paša cilvēka izvēle, jo vienu reizi gadā pieaugušie saņem iespēju doties atvaļinājumā un to var izmantot, kā vēlas - vai nu doties svētceļojumā, vai brīvdienās - pie radiem.
Jau vēstīts, ka Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki ir vieni no gada lielākajiem Marijai veltītajiem svētkiem. Tradicionāli Latvijā šie reliģiskie svētki visplašāk tiek svinēti Aglonas bazilikā, kurp katru gadu kājām dodas svētceļnieku grupas no Latvijas un citām valstīm.
Dievmātes debesīs uzņemšanas svētki ir vissenākie Jaunavas Marijas godam veltītie svētki.
Aglonas bazilika jau sen kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām svētvietām ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Aglonā pulcējas garīgā ceļa meklējumos esoši cilvēki no daudzām pasaules valstīm.
Ar valdības lēmumu šie svētki noteikti kā valsts nozīmes pasākums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
