Nu tas ir darīts! Esam pirmā valsts, kur ikvienam iedzīvotājam diennakts tumšajā laikā ir obligāti jānēsā atstarojošās vestes. Katrs taču mēdzam izkāpt no mašīnas/autobusa un veikt kādu ceļa posmu kājām. Pie mūsu infrastruktūras stabilitātes, ikvienā vietā var gadīties, ka apgaismojums nedarbojas viena vai cita iemesla dēļ, tāpēc vestei jābūt mugurā ikvienam!

Satiksmes ministrijas darbinieki ir paveikuši savu, lai atbildība par bojā gājušajiem gājējiem, velobraucējiem un motobraucējiem noņemtu no saviem pleciem. Problēma tiek risināta tieši tā, lai atbrīvotos no atbildības, nevis atrisinātu pašu problēmu tās pirmsākumos. Diemžēl, atkal sekojam vecajām tradīcijām.

Rīkojamies tieši tā, kā pēdējā laikā ļoti kritizētajā mūsu kaimiņvalstī Krievijā. Izdodam rīkojumu, kura realizācija ir neiespējama un rīkojuma kontrolējošajām iestādēm dodam iespēju brīvai interpretācijai uz ceļa.

Vai patiešām ir nepieciešama šāda likuma norma, kas uzliek par pienākumu ikvienam uz Latvijas ceļiem esošajam nēsāt atstarojošās vestes? Nē, nē un vēlreiz nē.

Vai atceramies šī pasākuma mērķi? Nepieļaut pērnā rudens bēdīgo statistiku. Es atļautos mērķi nodefinēt plašāk - samazināt ceļu satiksmes negadījumus diennakts tumšajā laikā, jo īpaši pasargājot gājējus un velosipēdistus.

Saliekam lietas pa plauktiem. Manā skatījumā ir trīs pamata lietas, kuras jāatrisina Latvijas ceļu satiksmē, saistībā ar gājēju un velosipēdistu drošību tumšajā diennakts laikā:

- Gājējiem un velosipēdistiem uz ceļiem ir jābūt pamanāmiem,

- Autobraucējiem ir jārespektē pārējos satiksmes dalībniekus,

- Velosipēdistiem un gājējiem ir jākļūst disciplinētiem un jārespektē pārējos satiksmes dalībniekus.

Par gājēju un velosipēdistu pamanāmību uz ceļiem.

Ja mērķis ir padarīt redzamus gājējus un velosipēdistus, tad izmantojam jau esošos līdzekļus, vienlaicīgi stimulējot to izmantošanu.

„Pamani gājēju uz ceļa!"

Tumšajiem vakariem ir vēl viena iezīme - tie ir vēsi. Tas nozīmē, ka gājēji noteikti vilks mugurā papildus apģērbu (jakas, vestes, mēteļus ...). Priekšlikums - valkājam apģērbu ar tajos iestrādātiem atstarojošiem elementiem.

Valsts institūcijām tad atliek vien atrast veidus kā stimulēt tirgotājus pārdot virsdrēbes ar iestrādātiem atstarojošiem elementiem, kā arī jau no pirmsskolas iestādēm bērniem mācīt, ka apģērbs ar atstarojošiem elementiem ir gan stilīgs, gan drošs.

Tā kā ikdienā lietojam somas, lietussargus un citus aksesuārus, kas mēdz aizsegt apģērba atstarojošos elementus, tad atkal uzdevums valsts iestādēm - stimulēt tirdzniecību tā, lai tiktu pārdotas somas, lietussargi un citi aksesuāri ar atstarojošiem elementiem.

Apģērba sastāvdaļa, ko parasti nekas nenosedz - apavi. Pēdējos gados tirdzniecībā ir parādījušies dažāda dizaina atraktīvi gumijas zābaki. Atliek tajos iestrādāt atstarojošus elementus un gājējs būs vēl labāk pamanāms.

Praktiski piemēri:

- Sliktais. Pērnajā un aizpērnajā gadā degvielas uzpildes stacijās un lielveikalos bija akcijas, kuru rezultātā par īpaši zemāku cenu cita starpā varēja iegādāties dažādas somas. Somas bija praktiskas - melnas un bez atstarojošiem elementiem. Atgādināsim akciju rīkotājiem par to, ka šādas somas tikai pasliktina situāciju uz Latvijas ceļiem.

- Labais Jau vairākus gadus Rietumeiropas valstīs tirgotie brīvā laika apģērbi ir papildināti ar ražošanas procesā iestrādātiem atstarojošiem elementiem. Mugursomām ir atstarojošas šuves, laukumi ar ražotāja logotipu ...

Jau pāris gadus arī Latvijā tirgotajām skolas somām kā obligāta sastāvdaļa ir dažāda izmēra, formas un izpildījuma atstarojošie elementi.

Uzmanību - braucošs velosipēds

Tā vietā, lai apkrautu velosipēdistu ar dažādiem papildus aksesuāriem, ir jāaprīko pašus braucamrīkus. Tātad - velosipēdam ir jābūt pamanāmam uz ceļa. Te nu ir plašas iespējas sākot ar velosipēdam piestiprinātiem stacionāriem apgaismes elementiem līdz viegli "piespraužamiem" mirgojošiem vai atstarojošiem elementiem. Iespējas ir daudz un dažādas. Vienkāršu, bet efektīvu apgaismes iekārtu iegāde un uzstādīšana pietiekamos apjomos varētu izmaksāt vien dažus eiro vienam velosipēdam.

Valsts iestādēm tikai ir jāmotivē tos lietot. CSDD te paveras plašs darba lauks - atrast vedu, kā piespiest uz ielas esošos velosipēdus būt pamanāmus. Mūsu ziemeļu kaimiņvalstīs šī lieta ir sakārtota. Uzrunājam kolēģus un apkopojam variantus. Esmu pārliecināts, ka būs rezultāti.

Praktiski piemēri: 

- Sliktais. Latvijas velosipēdu tirgotāji piedāvā velosipēdus jau pietiekami plašā spektrā, sākot ar bērnu velosipēdiem un beidzot ar specializētiem velosipēdiem. Ja bērnu velosipēdi parasti ir aprīkoti ar atstarotājiem spieķos, kā arī uz stūres un pie sēdekļa, tad specializētiem velosipēdiem ne vienmēr tiek uzstādīti atstarotāji. Gaismas iekārtas ir ļoti retas. Ja tās ir , tad tādas, kuras saplīst, nolūzt vai vienkārši pārstāj darboties jau pēc pirmā velosipēda kritiena tuvākajā velosipēdu novietnē.

- Labais. Dānijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Somijā jau krietnu laiku ir spēkā kārtība, ka tiek bargi sodīti velosipēdisti, kuri brauc apgaismojuma diennakts tumšajā laikā. Rezultātā šajās valstīs lielākā daļa ielas velosipēdu ir aprīkoti ar stacionāriem triecienizturīgiem un ilgmūžīgiem LED lukturiem.

Par autobraucēju kultūru

Ik gadu autobraucēju kultūra Latvijā uzlabojas. Ar lielāku izpratni autobraucēji izturas pret gājējiem un velosipēdistiem. Tomēr līdz pilnīgai izpratnei vēl ir tālu. Tam arī ir savs pamats. Ne visur infrastruktūra ir pienācīgi izveidota. Ne visur ir ceļa apmales, ja tās ir, tad ne vienmēr pa tām ir iespējams pārvietoties. Ceļa braucamās daļas labā mala mēdz būt ar dažādiem pārsteigumiem bagātināta.

Šajā jomā ir saskatāmas arī dažādas aktivitātes, tomēr tās varētu būt mērķtiecīgākas un plašākas.

Priekšlikums - autovadītāja pārtapšana par velosipēdistu.

Sarīkot pasākumu virkni, kur autovadītājiem piedāvāt konkrētu ceļa posmu savā ierastajā maršrutā veikt ar velosipēdu. Ikviens autobraucējs pēc šāda brauciena uz velobraucējiem raudzīsies citādi.

Gājēju un velosipēdistu disciplīna

Te nu mēs, kas dzimuši un skolojušies PSRS laikos, nesam līdzi tā laika tradīcijas un esam grūti pārmācāmi. No savas pieredzes varu teikt, ka efektīvākais izmainīšanās veids te ir caur bērniem. Ja bērni stāsta vecākiem kā ir jādara un kāpēc tā ir jādara, tam ir daudz lielāks spēks, nekā jebkādām citām aktivitātēm.

Tad nu sanāk, ka disciplīnas panākšanai uz ceļiem ir vajadzīgs laiks un sistemātiska darbība. Atļaušos apšaubīt drastisku un kontrolē interpretējamu likumdošanas aktu efektivitāti gājēju un velosipēdistu disciplinētības panākšanai uz Latvijas ceļiem.

Rezumējot iepriekš izklāstīto aicinu:

- Ikvienu ceļu satiksmes dalībnieku izvērtēt ikvienu virsdrēbju un aksesuāru pirkumu, lai tas ne tikai apmierinātu estētiskās prasības, bet arī  palielinātu pamanāmību uz ceļa diennakts tumšajā laikā,

- Tirgotājus pārskatīt piedāvāto produktu klāstu un veikt nepieciešamos uzlabojumus nākamajiem iepirkumiem, lai rezultātā gājēji, velosipēdisti un velosipēdi būtu labāk pamanāmi uz ceļiem diennakts tumšajā laikā,

- Atbildīgās institūcijas mainīties pašiem un mainīt apkārtējos, pārejot no represīvām korektīvām metodēm uz izskaidrojošām un argumentējošām preventīvām aktivitātēm. No īstermiņa domāšanas pārslēgties uz ilgtermiņa risinājumu piemeklēšanu, par pamatu ņemot labāko no kaimiņu valstu pieredzi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!