Atceroties vēsturi - pirms 70 gadiem Talsos latvieši sacēlās pret vācu varu  (90)

Šajā raibajā vēstures posmā nacionāli noskaņotie latviešu spēki centās izmantot situāciju, lai no vāciešu puses panāktu Latvijas valsts atzīšanu, atgādina Talsu Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Antra Grūbe.

Sadarbībā ar laikrakstu "Talsu Vēstis" portāls "Delfi" piedāvā ielūkoties šajās daudziem nezināmajās, bet Latvijai nozīmīgajās vēstures lapaspusēs.

Nepakļaujas vācu pavēlēm

Šobrīd vairāk piemin latviešu leģionārus, bet vajadzētu atcerēties vīrus, ko viņu formālā vadītāja Latvijas armijas ģenerāļa Jāņa Kureļa dēļ dēvēja par kureliešiem, raksta Antra Grūbe.

1944. gada vasaras beigās Vidzemē no bijušajiem aizsargiem ar vācu pavēli izveidoja pāris simtu vīru lielu vienību, kas, rudenī atkāpjoties līdzi frontei, nonāca vispirms Strazdē, tad Ventspils apriņķa Stiklos. Tomēr kureliešu drāmas svarīgi notikumi risinājās Talsos.

Kur gan izpaužas šī vēlāk desmitkārtīgi skaitā pieaugušā formējuma nozīmība? Padomju okupācijas gads bija pietiekams, lai salauztu Latvijas iedzīvotāju likteni.

Inteliģences iznīcināšana cietumos un izsūtīšanās, īpašumu nacionalizācija, daļas jauniešu iesaukšana svešajā armijā daudziem lika līdz tam nicināto vāciešu ienākšanu uzskatīt par glābiņu, nevis jaunu kaklakungu. Bija viegli atsevišķus psiholoģisku šoku piedzīvojušos izmantot netīros darbos pret nevainīgām ebreju ģimenēm.

Atšķirībā no citām nacistu okupētām valstīm Latvijā neizveidojās ne militāra, ne cita veida pretošanās kustība. Tas kavēja bijušos valsts pārstāvjus ārzemēs pārliecināt sabiedrotos par vēlēšanos atjaunot savu valstiskumu.

1943. gada vasarā agrāko politisko partiju pārstāvji izveidoja Latvijas Centrālo Padomi (LCP), kas mēģināja veikt iepriekšminēto uzdevumu. 1944. gada rudenī tā rūpējās par bēgļu pārvietošanu no Kurzemes uz Zviedriju, bet LCP militārās komisijas vadītāji virsnieki J. Kurelis (1882-1954) un K. Upelnieks (1891-1944) centās īstenot Latvijas intereses, nepakļaujoties vācu pavēlēm.

Frīdrihs Jekelns (1895-1946) bija augstākā vācu SS un policijas amatpersona Austrumzemē (jeb Ostlandē - okupētā Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Baltkrievijas teritorija). Viņš kara sākumā bija organizējis vairāku desmitu tūkstošu civiliedzīvotāju, galvenokārt ebreju, nošaušanu Ukrainas rietumos, kā arī Rīgā, Rumbulā. 1944. gada oktobra otrajā pusē ģenerālis no zaudētās Rīgas ieradās Talsos, kur iekārtoja štābu tā saucamajā Draviņa namā (attēlā) Fabrikas ielā.

Ceturtdien, 2. novembrī, tur bija izsaukti kureliešu augstākie virsnieki. Jāņa Gregora tā laika dienasgrāmatā teikts, ka deviņos no rīta delegācija bija Talsos pie apriņķa policijas priekšnieka Friča Neimaņa, tas ir, vēlākajā milicijas namā Lielajā ielā 31. Tālākā tikšanās ar augstiem vācu un latviešu virsniekiem notika apriņķa priekšnieka kancelejā, tagadējās mākslas skolas un dzimtsarakstu nodaļas telpās Lielajā ielā 25.

Gan te, gan arī nākamajās tikšanās reizēs 5. un 7. novembrī vācieši solīja Latvijas valsts atzīšanu, kas nebija noticis visus kara gadus. Pusvienos, iespējams, F. Jekelna adjutants paziņoja, ka pēc pusstundas latviešiem jābūt štābā Fabrikas ielā. Tur viņus gaidīja arī Ostlandes drošības policijas (SD) priekšnieks V. Fukss, kurš kara sākumā negatīvā nozīmē izcēlās Dienvidslāvijā.

Jāatzīmē, ka uz ielas sastaptajiem talseniekiem diez vai bija skaidrs, kas šie par vīriem, jo augstas militārpersonas kara beigās bēgļiem pārpludinātajā pilsētā nebija retums.

Cīnītāji par valsts neatkarības atjaunošanu

F. Jekelns paskaidroja, ka no šīs dienas viņš pārņem kureliešus, viņu apgādi un bruņojumu savā tiešā padotībā. Tā kā pakļaušanās tomēr nesekoja, 14. novembrī sākās uzbrukums galvenajai mītnei Stiklos, arestētos virsniekus atveda uz Talsiem un pēc pratināšanas apriņķa policijā 19. novembrī aizveda uz Liepāju.

Tur pēc īsas tiesas 20. novembra naktī nošāva astoņus no viņiem. Lielāko daļu - vairākus simtus - nepakļāvīgo nosūtīja uz Štuthofas koncentrācijas nometni tagadējās Polijas teritorijā. Leitnanta R. Rubeņa bataljons vēl turpināja izmisīgas cīņas pret pārspēku līdz decembra vidum.

25. novembrī Talsos datētā ziņojumā F. Jekelns skaidroja, ka ticis galā ar vienību, kas sākumā veidota, lai cīnītos pret sarkanajiem partizāniem, bet vēlākā tās darbība bijusi neskaidra.

Skaitliski neliela, ja salīdzina ar vācu armijā esošajiem latviešiem, tā tomēr spēja panākt to, kas bija tolaik vissvarīgākais - informēt par latviešu cīņu pret vācu okupāciju, jo ziņas par virsnieku sodīšanu nonāca līdz ietekmīgajam laikrakstam "The Times". Tā arī kurelieši jāpiemin Latvijas vēsturē daudzējādā ziņā nozīmīgajā novembrī - kā cīnītāji par valsts neatkarības atjaunošanu.