'Pieķer būvgružotāju II': ministrijas apņemas risināt nelegālo būvgružu izgāztuvju problēmu  (3)

Ingmārs Līdaka, akcijas "Pieķer būvgružotāju II" patrons: "Plānoju, ka jau rudenī būs skaidrība, kas ļautu izsekot būvgružus no to rašanās vietas līdz nodošanai. Valsts ieņēmumu dienestam arī būtu jārīkojas un jāizskauž nelegālie uzņēmēji, kas interneta sludinājumos sola izvest būvgružus cauru diennakti. Normatīvie akti šobrīd liedz ātri un efektīvi izmantot būvgružus, arī pie šī jautājuma ir jāstrādā. Jāatrod arī risinājums par policijas pilnvarām un pienākumiem".

Ik gadu dabā nonāk tonnām nelegālo būvgružu un atkritumu, kas piesārņo dabu un neapskaužamā situācijā nostāda zemju īpašniekus un uzņēmumus, kam šīs teritorijas par saviem līdzekļiem jāsakopj, lai netiktu sodīti.

Savukārt "Eco Baltia grupa" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs skaidroja: "Šodien, te un tagad var izdarīt labu darbu, pieejot būvgružu problēmai medicīniski - jā, slimība ir ielaista, bet tā ir ārstējama. Sabiedrībā valda uzskats, ka braukt dārgā mašīnā ir saprotami, bet veicot būvdarbus, maksāt par būvgružu konteineru, nav – jēdzīgāk šķiet nakts melnumā un klusumā vest uz mežu. Ir jāuzlabo esošā sistēma, jāstrādā kopā likumdevējiem, Ministru Kabinetam, Valsts vides dienestam, Valsts un Pašvaldības policijai, Ekonomikas ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās un attīstības ministrijai."

Tikmēr SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Vineta Verika uzsvēra: "Mēs atbalstām akcijas "Pieķer būvgružotāju! II" rīkotājus un zemes īpašnieku vārdā ceram, ka tapsim sadzirdēti. Izgāztie remontdarbu atkritumi lidostas "Spilve" teritorijā ir spilgts piemērs šobrīd vērojamajai mēslotāju visatļautībai un situācijas absurdam - kāds var ierasties tavā īpašumā, piecūkot, izgāzt tur tonnām atkritumu un būvgružus, bet sakopt par saviem līdzekļiem šo teritoriju spiests zemes īpašnieks. Par laimi, nelikumīgie būvgružotāji atstājuši aiz sevis ne tikai 4100 kvadrātmetru plašu izgāztuvi, bet arī dažādus dokumentus - rēķinus, līgumus, pavadzīmes, ko esam gatavi atrādīt sabiedrībai, lai tauta zina savus "varoņus". Teritorijas sakopšana izmaksās aptuveni 50 000 eiro, šie līdzekļi šobrīd būtu daudz noderīgāki vēsturiskās lidostas "Spilve" ēkas remontdarbiem, kurus līdz ar to šogad būs jāatliek."

Inga Koļegova, Valsts vides dienesta ģenerāldirektore un Alda Ozola, VARAM Valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos bija ar kopīgu nostāju – uz nelikumīgo būvgružu izgāztuvju problēmas risināšanu jāraugās kā uz resursu tālāku izmantošanu. Tas sevī ietver, pirmkārt, šķirošanu, kas lielā mērā attiecas uz būvniecības kompānijām, nodalot bīstamos atkritumus (krāsas, lakas u.c.), no tiem, kurus pēc pārstrādes izmantot, piemēram, ceļu būvē.

Latvijas Valsts mežu pārstāvis Edmunds Linde atzina, ka mežos ir gan būvgruži, gan mājsaimniecības ikdienas atkritumi un joprojām ir sabiedrības daļa, kuru kopīgi neesam izglītojuši un uzrunājuši.

"Eco Baltia grupa" pateicas tiem cilvēkiem, kuri iesūtīja informāciju par nelegālajām būvgružu izgāztuvēm, kā arī aicina ikvienu nepalikt vienaldzīgam un sūtīt informāciju par nelegālajiems būvgružotājiem un nelegālajām būvgružu izgāztuvēm uz e-pastu piekerbuvgruzotaju@ecobaltia.lv, lai veicinātu problēmas risinājumu.

Kampaņas "Pieķer būvgružotāju! II" informatīvie partneri: LTV1 raidījums "Vides Fakti", portāls "Delfi".