"Šo piemiņas medaļu savulaik saņēmis bīskaps Jāzeps Rancāns (1886-1969) par dalību Vatikāna II koncilā.
Bīskapa jubilejas gadā - šogad aprit 130 gadi kopš dzimšanas, nevar nepieminēt viņa politiskos nopelnus Latvijas valsts labā. 1917. gada aprīlī Latgales atkalapvienošanas kongresā Jāzeps Rancāns lasīja pamatziņojumu par latgaliešu stāvokli Krievijā un attiecībām ar Vidzemes un Kurzemes latviešiem. Šķeltnieki ar Franci Kempu priekšgalā kongresu atstāja, bet lēmums par Latgali kā vienotās Latvijas sastāvdaļu skaidri definēja tautas pārstāvju gribu. Nākošgad varēsim atzīmēt 100 gadus kopš Latgale ir neapstrīdama vienotās Latvijas sastāvdaļa.
No 1922. līdz 1934.gada 15.maijam bīskaps Rancāns bija Saeimas deputāts.
Būdams studentu korporāciju "Lacuania" un "Aurora" goda filistrs, bīskaps nenogurstoši atbalstīja no Latgales nākušos studentus.
Jāzeps Rancāns ir viens no Centrālās padomes memoranda parakstītājiem vācu okupācijas laikā 1944.gadā, vēlāk arī Centrālās padomes priekšsēdis. Spiests dodoties bēgļu gaitās, bīskaps aizceļoja uz Vāciju, vēlāk uz Ameriku. Iespēju robežās tika palīdzēts daudziem tautiešiem svešumā.
No 1947. līdz 1969. gadam bīskaps Jāzeps Rancāns bija Latvijas valsts prezidenta pienākumu pildītājs trimdā. Bīskapa aktīvā politiskā darbība bija vērsta uz Latvijas kā neatkarīgas valsts pēctecības saglabāšanu. Jāzepa Rancāna pasaulē izskanējušais trimdas sauklis: "Latvijai ir tiesības dzīvot!" nav zaudējis savu aktualitāti arī mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā.
Diemžēl bīskaps Jāzeps Rancāns kā valstsvīrs Latvijā joprojām nav pienācīgi novērtēts. Galvaspilsētā viņa piemiņa nav iemūžināta. Vienīgi Latgales sirdī - Rēzeknē neliels piemiņas akmens vēsta, ka apbūvētais laukums pilskalna pakājē nes bīskapa Jāzepa Rancāna vārdu," raksta Aldis Miglinieks, studentu korporācijas "Lacuania" filistrs.
Aicinām arī citus lasītājus iesūtīt savas relikvijas šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
