Foto: DELFI

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) "operatīvās darbības efektivizēšanai" iesniedzis grozījumus KNAB likumā, kas paredz aizliegt operatīvajiem darbiniekiem darboties arodbiedrībā un ieņemt tajā amatus, liecina KNAB ieraksts sociālajā tīklā "Twitter".

Pašreizējā likuma redakcijā vien teikts, ka biroja amatpersonām aizliegts piedalīties partiju darbībā, kā arī aizliegts organizēt streikus, demonstrācijas, piketus un piedalīties tajos.

Tagad KNAB rosina konkrēto pantu papildināt ar vēl vienu daļu, kas paredz, ka biroja amatpersonām un darbiniekiem, kas veic operatīvās darbības pasākumus, speciālās izmeklēšanas darbības, izmantojot operatīvās darbības līdzekļus un metodes. Tāpat šīm amatpersonām un darbiniekiem būtu aizliegts tieši vai pastarpināti rīkoties partiju, organizāciju un kustību vai personu interesēs, kā arī iesaistīties sabiedrisko, politisko un reliģisko organizāciju darbībā, tostarp dibināt arodbiedrības, piedalīties šo organizāciju darbībā un ieņemt amatus to pārvaldes institūcijās.

KNAB darbiniekiem pašlaik ir sava arodbiedrība, kura visai asi konfliktē ar biroja vadību.

Jau ziņots, ka Saeima 18. novembrī otrajā lasījumā atbalstīja KNAB likuma grozījumus, kas paredz, ka KNAB priekšnieku varēs atbrīvot no amata, ja viņš būs pieļāvis nolaidību, kā rezultātā būs radīts būtisks kaitējums valstij vai personai. Likuma grozījumus Saeimai vēl būs jāskata trešajā, galīgajā, lasījumā.

Atbalstītās likuma izmaiņas paredz, ka biroja priekšnieku ar Saeimas lēmumu varēs atbrīvot no amata, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā tiks konstatēts, ka viņš, pildot dienesta pienākumus, ir pieļāvis tīšu likumpārkāpumu vai nolaidību, kā rezultātā radīts būtisks kaitējums valstij vai personai. Tāpat KNAB priekšnieku no amata varēs atbrīvot, ja viņš nebūs ievērojis likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos ierobežojumus un aizliegumus, kā rezultātā radīts būtisks kaitējums valstij vai personai.

Parlamentāriešu atbalstītais priekšlikums paredz, ka KNAB amatpersonas un darbinieki atrodas valsts dienestā un to dienesta tiesiskajām attiecībām piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, kas nosaka vienlīdzīgu tiesību principu, atšķirīgas attieksmes aizlieguma principu, aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas, darba un atpūtas laiku, darba samaksu, darbinieka materiālo atbildību un termiņus, ciktāl to nenosaka šis likums, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums vai Valsts pārvaldes iekārtas likums.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas atbalstīto KNAB likuma grozījumu mērķis ir palielināt KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka patvaļu, ļaujot viņam iznīcināt KNAB, uzskata KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrība, kas iesaistīta tiesvedībās, kurās esošie un bijušie KNAB darbinieki tiesājas ar KNAB.

Neskatoties uz KNAB likuma grozījumiem, valdība iepriekš uzdeva KNAB izveidot augsta līmeņa darba grupu jauna KNAB likuma izstrādei, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma efektivitāti korupcijas novēršanas un apkarošanas jautājumos, kā arī partiju finanšu kontroles un priekšvēlēšanu aģitācijas jautājumos. Darba grupai līdz 2016.gada 14.septembrim likumprojekts jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!