Politologs ZZS reitingu kritumu skaidro gan ar Griguli, gan ekonomiskiem iemesliem  (109)

Viņš norādīja, ka, lai gan "Saskaņa" ļoti labi izskatās uz pārējo fona, pašreizējie rezultāti nav izcils rādītājs, bet gan vēlreiz apliecina politiskā spēka stabilo atbalsta bāzi. Politologs uzsvēra, ka 21% reitings nav skaidrojams ar pēdējā laikā televīzijā demonstrētajām reklāmām, un vērsa uzmanību, ka šāda veida aptaujām ir aptuveni 3% līdz 4% kļūda.

Asociētais profesors norādīja, lai gan aptaujas dati ir par visu valsti, tomēr attiecībā uz "Saskaņas" popularitāti der ņemt vērā, ka pašvaldību vēlēšanās Rīgā politiskajam spēkam nav reālu konkurentu krievvalodīgajā iedzīvotāju daļā.

ZZS "briesmīgo kritienu" popularitātē nevar izskaidrot tikai ar Eiropas Parlamenta deputātes Ivetas Grigules (ZZS) balsojumu pret Krievijas propagandu, lai gan šāds solis varēja no politiskā spēka atbaidīt tos atbalstītājus, kuri pie ZZS bija pārnākuši no "Vienotības", sacīja Skudra.

ZZS reitinga kritumu iespaidoja budžeta pieņemšanas process, tajā skaitā haotiskā pieeja attiecībā uz mikrouzņēmuma nodokļa nosacījumu noteikšanu. Tāpat jāņem vērā ietekme no tiem "nepamierināto slāņa" cilvēkiem, kuri nolēmuši emigrēt, un tiem, kuri īpaši izjūt nevienlīdzību sabiedrībā, kā arī no nedaudz vairāk kā piektdaļas iedzīvotāju, kuri atrodas uz nabadzības robežas, skaidroja politologs.

Lielākā daļa no tiem, kas atrodas uz nabadzības robežas, aptaujās sniedz atbildi, ka nepiedalīsies vēlēšanās vai nav izlēmuši, kā balsot, pieļāva asociētais profesors. Skudra arī vērsa uzmanību labklājības ministra Jāņa Reira (V) minētajai "nabadzības iecementēšanās" situācijai, kad tikai no sociālās palīdzības dzīvojošajiem dzimst bērni, kuri kļūst par otro sociālās palīdzības paaudzi, kurai ir grūti vai kura nevar no šīs situācija izrauties. Arī par to kritika nāk pār ZZS, jo šis politiskais spēks vada valdību un kontrolē arī Finanšu ministriju.

Savukārt "Vienotības" reitinga kritums viennozīmīgi skaidrojams ar izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) virzītajām reformām. Lai gan tās ir atbalstāmas, tomēr daļā sabiedrības tās ir nepopulāras, skaidroja politologs.

Kā ziņots, arī janvārī visas valdošās koalīcijas partijas ir piedzīvojušas reitingu kritumu, savukārt augstāko pozīciju pēdējā gada laikā sasniedzis partijas "Saskaņa" reitings, vēsta Latvijas Televīzija.

Ar 21% balsstiesīgo atbalstu līderos ir "Saskaņa", divreiz pārspējot tuvāko sekotāju - ZZS. Par "Saskaņu" mēnesi iepriekš bija gatavi balsot 17,9% aptaujāto, liecina pētījumu centra SKDS apkopotie dati.

Par ZZS janvārī bija gatavi balsot 10,5% aptaujāto, kas ir par 2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā mēnesī, par nacionālo apvienību "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK - 6,9% jeb par 0,5 procentpunktiem mazāk, bet par "Vienotību" - 4,2% respondentu jeb par 0,3 procentpunktiem mazāk.

Par 0,3 procentpunktiem krities arī Artusa Kaimiņa partijas reitings, sasniedzot 6,2%.

Aptuveni 26% aptaujāto norādījuši, ka nav izšķīrušies, par ko balsotu, savukārt aptuveni 15% apgalvojuši, ka vēlēšanās nepiedalīsies.