Sarucis un sakucis kā pensijā padzīts 2. kategorijas krīvu krīvs. Un es viņu saprotu – paša audzēti konkurenti agri vai vēlu var atstumt veterānu no patukšās siles. Jo – kā lai “taisa ķinīti”, ja nav ne scenāriju, ne dotāciju, ne studiju tik daudz, lai visiem tiktu pa sviestmaizes rikai? Ja vēl būtu kaut jel kāda luģele, varētu iztikt ar režiju vien, bez tā kino! Bet dramaturģijas nav, palicis vien dramatisms...
Man kļuva tik ļoti žēl gan šo jauno, gan man jau zināmo veco mākslas kalpu, ka tovakar nevarēju aizmigt. Krietni pāri pusnaktij, starp diviem un trijiem, es nonācu transcendentālā kontaktā ar dramaturgiem, ko pazīstu kopš skolas gadiem, – Pulieri Rūdolfu Blaumani un Puliera Padēlu Edvardu Vulfu. Un viņi man deva labu padomu: negaidīt, kad kāds kaut ko uzrakstīs, bet rakstīt pašam. Pie tam – rakstīt tā, lai to var izmantot gan kino, gan teātrī, gan skolās, gan vienkāršā mājmīļu jautrībnieku pulciņā. Paklausīju prātīgajam padomam. Un ta’ nu atdodu tautai lietāšanai. Lai noskaidrotu, kas rok kapu Latvijai!
Darbojas:
Modris,
Spodris,
režisora balss aiz kadra un skatītāji.
(Vecums, tautība, izskats, inteliģence, apģērbs, reibuma pakāpe – bez ierobežojumiem)
Notiek tepat mūsdienās.
1. dublis
(Atveroties skatuves priekškaram vai iegaismojoties pirmajam kadram, centrā redzam galdu, uz tā radioaparāts, aiz galda – dūšīgu vīrieti sparīgi vēcinām mušu sitamo pletni vai tepiķu izdauzāmo pīteni, vai kruķi, vai slotu, vai cirvi, vai – galējas nabadzības gadījumā – trīskārši salocītu žurnālu “Privātā Dzīve”. Tas ir Spodris.)
2. dublis
(Atveroties skatuves priekškaram vai iegaismojoties pirmajam kadram, centrā redzam to pašu galdu, uz tā to pašu radioaparātu, aiz galda – divus vīriešus. Viens pacēlis mušu sitamo pletni vai tepiķu izdauzāmo pīteni, vai kruķi, vai slotu, vai cirvi, vai – galējas nabadzības gadījumā – trīskārši salocītu žurnālu “Privātā Dzīve”. Tas ir Spodris.)
Spodris: Tu man pasaki, kas ir saimnieks? Vai tiešām tā pēcpadomju padome?
Modris: Tu domā – tā, ko vada Džojs Omārs Rubins un Muham-Ed-vīns Inkensons?
Spodris: Vai tad ir vēl kāda cita?
Modris: Tā ir tikai fasāde. Aiz tiem stāv treknāki vīri.
Spodris: Lunkanais Maorihs Vilkinsons? Gaļas kombināta bundzinieks Aivors Goddmanns, zagļa dēls Omārs Hekris?
Modris: Skaties globālāk!
Spodris: Tikai nesaki, ka tā ir mūsu laikmeta iezīme, ka neviens nav vainīgs! Ka Latvija pati sevi izlaupa, ka tā tas ir visur, jo ir pasaules bumbulīša globalizācija...
Modris: Bet vai tad nav? Un visu nosaka ž...
Spodris: Žuļiki?
Modris: Sauksim viņus tā, lai nebūtu tiesas darbi... Žuļiki. Un viss skan angliski, ne tikai Preiļu preilenīšu šov-dziesmiņu pieteikumi. Vai tu pēdējo gadu laikā esi dzirdējis kādu dziesmu franču vai poļu, vai kādā citā valodā? Nē. Bet gribētu?
Spodris: Bez šaubām! Vai tad tu neatceries, kā mēs medījām plates un ierakstus? Ka’ tik nebūtu krieviski!...
Modris: Nu vairs nav krieviski, nu ir tikai angliski!
Spodris: Un mūsu puskoka lēcēji visi grib būt ar anglisku...
Modris: ...amerikānisku!...
Spodris: ...smaku! Gatavi saukties pat jeņķu gangsteru vārdos, kā tas Džē-Džē-Džilindžers! Un mūsu Antoni un Stefānijas iet blenzt, kādus ģeniālus brīnumus rādīs tas slepkavas vārdā nosaucies avangardists...
Modris: “Avangardists”, phe! Kosmopolīts, konjunktūrists, kam latviešu tautība liekas par prastu. Eh, nav vairs Rūdolfa Blaumaņa! Vai tu atceries, kā vecais Pulieris izģērēja jauniņo rakstnieku Jāni Miķelsonu, kad tas sadomāja saukties par Haraldu Eldgastu: “Es esmu pārliecināts, ka reiz būšu slavens, bet par latvieti tad manis Eiropa lai netur! Es esmu par lepnu, lai kā latvietis panākuma laurus sev spraustu matos!... Ko šādā bēdu laikā jutīs īsts tautas dēls? Tas pieslēgsies pie savas tautas, cik cieši vien tam tas būs iespējams... Ir arī tiesa, ka atgadās, ka rakstnieki pieņem svešus vārdus. Bet ar retiem izņēmumiem patiesi lielie gari to nedara... Kā izklausītos, ja Knuts Hamsuns sevi būtu nokrustījis par Džovanni Tambellini, Gerhards Hauptmanis sevi par Pjotru Kolbasņikovu, Dostojevskis sevi par Vilhelmu Finkelšteinu, Meterlinks sevi par Tsu-Vengu-Šeng, un d’Anuncio sevi par Visvaldi Zemzarīti?”
Spodris: Viss ir ļoti pareizi, ko tu saki.
Modris: To sacījis Rūdolfs Blaumanis.
Spodris: Un tu tam piekrīti, un esi gatavs citiem paust?
Modris: Jā, protams.
Spodris: Vai tu zem šīm patiesībām parakstītos kā Alberts Liepa?
Modris: Alberts Liepa?! Tas taču bija čekists! Par viņu var izlasīt Ulda Ģērmaņa un Eduarda Berklava grāmatās kā par niknu latviešu patriotu izsekotāju un nodevēju! Viņu 1982. gada 23. aprīlī par spiegošanu izraidīja no Zviedrijas. Vai tad ar elli ir pasta sakari?
Spodris: Un ja nu visnotaļ pareizs raksts ar vispareizākajām domām par latviešiem sāpīgu tēmu tiek nodrukāts vienīgi pareizajā laikrakstā “Latvietis Latvijā”, šī gada 2. numura 2. lappusē ar skaistu virsrakstu “Nacionālists” un parakstu “Alberts Liepa”... Kam tu ticēsi?
Modris: Vai tad notikusi Jūdasa augšāmcelšanās? Tas Liepa taču laikam...
Spodris: ...nositās 1992. gada Lāčplēša dienā brīvību atguvušajā Latvijā. Un ja vien pareizā raksta autors nav tas Liepa, kas dzīvo Rīgā, Hospitāļu ielā 7, bet gan kāds cits, kurš izvēlējies šo latvisko uzvārdu par pseidonīmu, – tad jājautā – ar kādu nolūku?
Modris: Tu jau atbildēji – lai sašķobītu lasītāju ticību.
Spodris: Kam?
Modris: Nacionālismam, nacionālistiem, laikrakstam “Latvietis Latvijā”.
Spodris: Velns! Tā taču ir visīstākā provokācija! Kam tas izdevīgi?
Modris: Saimniekam.
Spodris: Kā var būt izdevīgi – vienā laikā aicināt Latvijas valsti uz Eiropu un – indēt latviešu tautas vēlmi atrauties tālāk no badainā lāča ķetnām?
Modris: Saimniekam nerūp rezultāts, viņam ir izdevīgi, ja šis ceļš uz Apsolīto zemi ir ilgāks un garāks – pa to laiku, biedējot ar “Eiropas prasībām”, var izlaupīt Latviju, likvidēt tās rūpniecību, nomērdēt zemniecību, aizbaidīt svešumā jauno paaudzi...
Spodris: Fantastiska viltība! Divkosība!
Modris: Varbūt – sena gudrība? Spēlēt ar vairākām kavām reizē...
Spodris: Nu tad beidzot pasaki man, kas ir saimnieks!
Modris: Vai tiešām tu vēl nesaproti?
Spodris: Žžž...
Modris: Jā, žuļiki. Un jājautā nevis “Kas ir saimnieks?”, bet gan – kur ir saimnieks?
Režisora balss aiz kadra: Stop! Arī otrais dublis beidzies!
Publicēts laikrakstā "Latvietis Latvijā"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
