Projekta mērķis ir risināt Eiropā svarīgu un nozīmīgu tēmu par identitāšu zādzībām - aizsargāt ES pilsoņu identitāti no jebkādiem esošajiem un iespējamiem draudiem nākotnē. Tas norisināsies 36 mēnešus - līdz 2017.gada maijam.
Projektā pārstāvētas 12 organizācijas: pētnieciskie institūti, ID dokumentu ražotāji, biometrijas risinājumu izstrādātāji, gala lietotāji - institūcijas, kuras atbild par identitāšu zādzību fiksēšanu, atjaunošanu un izsniegšanu, piemēram no vairākām Eiropas valstīm - Latvijas, Igaunijas, Beļģijas, Nīderlandes, Itālijas, Vācijas, Francijas un Spānijas. Projekta pirmā sanāksme notika 2014.gada jūlija sākumā Briselē, kur piedalījās visu projektā iesaistīto dalīborganizāciju pārstāvji, lai pārrunātu projekta saturu un dalībnieku atbildības un vienotos par laika grafiku konkrētiem uzdevumiem.
Projekts sastāvēs no deviņiem pētniecības virzieniem, kam katram būs savs vadītājs, kurš organizē tikšanos ar iesaistītajām pusēm un projekta dalībniekiem. Latvijas IT uzņēmuma "DPA" pārstāvjiem nākamā tikšanās paredzēta oktobrī Parīzē, kur tiks diskutēti uzdevumi konkrētās darba grupas dalībniekiem nākamajam periodam.
Projekta laikā padziļināti tiks analizēts identitātes zādzību fenomens Eiropā, mēģinot atrast trūkumus dažādām "papīra" procedūrām, kā arī dematerializācijas procesiem, novērtējot draudus, kas tiek radīti iedzīvotājiem. "Eksistenz" projekta dalībnieki pievērsīsies arī jautājumam, kā sakārtot personu identitātes kā e-pakalpojumu servisu, kas būtu līdzīgs visās dalībvalstīs, radot globālu sistēmu, lai nodrošinātu drošu un spēcīgu identitāti visām dalībvalstīm. Projektā iesaistītie speciālisti cer, ka brīdī, kad tas tiks realizēts, identitātes zādzības kļūs ja ne neiespējamas, tad vismaz tās būs grūti realizēt.
"DPA" atbildība minētajā projektā būs nodrošināt prototipa izveidi, piemēram, centralizētam identitāšu zādzību reģistram, mobilo risinājumu identitātes atjaunošanai pēc zādzības, kā arī nodrošināt sekundāro identitātes izmantošanu reālos servisos, piemēram, bankās un citur.
Personas identitāti var noteikt vairākos veidos, piemēram, reālajā jeb fiziskajā pasaulē to nosaka dokumenti - identitātes kartes, pases, autovadītāja apliecības, uzturēšanās atļaujas u.tml., savukārt virtuālajā pasaulē elektroniskie pieejas dati - lietotājvārda un paroles kombinācijas, PIN kodi, sertifikāti, drošības kodi.
Identitāšu zādzības un ar tām saistītais ekonomiskās ietekmes pieaugums rada bažas visām ES dalībvalstīm, jo šīs zādzības var izpausties dažādos veidos - nozogot ārvalstu iedzīvotāju personu apliecinošus dokumentus, sertifikātus vai uzminot PIN kodus vai paroles, norāda Tjarve.
Tāpat līdz ar straujo digitālās vides lietotāju pieaugumu, internets noārda valstu robežas, jo pieaug kibernoziegumi, kas aizstāj "klasiskos" viltotājus, izmantojot tehnoloģiju sasniegumus, piemēram, pārstrādāta papīra atkritumus, pikšķerēšanu, e-pastus krāpnieciskiem nolūkiem, palaižot dažādus vīrusus vai uzlaužot serverus, kur glabājas dažādi pieejas dati.
"DPA" dibināts 1997.gadā, un patlaban uzņēmumā darbojas 75 darbinieki. 2012.gada februārī "DPA" vadītājs un līdzīpašnieks Juris Vilders kļuva par vienīgo uzņēmuma īpašnieku, nopērkot daļas no pārējiem dalībniekiem. Pēdējā gada laikā galvenos "DPA" ienākumus nodrošinājusi IT infrastruktūras plānošana, ieviešana, apkalpošana, specializētu programmatūras risinājumu izstrāde, testēšana, kā arī drošības risinājumu ieviešana valsts un privātajās iestādēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
