Artis Silavnieks: Ir mazi meli, ir lieli meli un ir statistika  (6)

Aizvakar man zvanīja dīvains numurs - +3727660300. Jau nopriecājos, ka mans senais draugs Urmass no Tallinas par mani atcerējies; varbūt ar zvanu mani pagodinājis pats prezidents Ilvess? Diemžēl, ironija nevietā. Nācās vilties, kad kāds vīriņš ļoti lauzītā latviešu valodā man jautāja, vai man esot laiks atbildēt uz dažiem aptaujas jautājumiem. Laiks bija, tādēļ intereses pēc piekritu. Un tad sākās interesantākais.

Jau iepriekš biju dzirdējis stāstus par līdzīgām "aptaujām". Īpaši spilgti atceros dienu, kad partija "Suverenitāte" kā pirmā iesniedza sarakstu CVK. Neilgi pēc tam kāds man pazīstams cilvēks saņēma tālruņa zvanu no kādas latviešu statistikas kompānijas, arī par līdzīgu tēmu, proti, Saeimas vēlēšanām. Augstākminētā partija uz doto brīdi bija vienīgā, kas iesniegusi visus dokumentus, tādējādi vienīgā, kurai vispār tajā brīdī bija visas iespējas un tiesības balotēties.

Šim cilvēkam jautāja, par kādu partiju viņš, visticamāk, balsotu Saeimas vēlēšanās. Liels bija viņa pārsteigums, ka nosauktas tika tikai dažas, turklāt vienīgās, kurai uz to brīdi vispār bija reālas iespējas piedalīties vēlēšanās, šajā sarakstā nebija. Pārsteigums vērtās jo lielāks, kad uz aizrādījumu, ka aptaujas veicēja nosauktās partijas nemaz vēl nav iesniegušas dokumentus, ka vienīgā, kas to ir izdarījusi, ir "Suverenitāte", līdz ar to šobrīd tīri teorētiski varētu savas prognozes likt tikai uz vienu politisko spēku, operators braši atbildēja, ka mans paziņa noteikti kļūdās – šādas partijas viņa sarakstā neesot.

Kā izrādījās, aptauju privātai kompānijai pasūtīja LTV, lai izlemtu, kuru 8 partiju pārstāvjus aicināt uz diskusiju ciklu "Izvēlies nākotni". Neaizmirsīsim, ka pieteikti ir 13 saraksti.

Var jau būt, ka savā ziņā loģisks ir spriedums uz diskusijām aicināt tikai populārāko politisko spēku pārstāvjus – ētera laiks, utt… Tomēr fakts, ka aptauja, kurā tiek klaji atbalstītas konkrētas partijas, pārējām pat neesot kā izvēles iespējai; kura pasūtīta privātai kompānijai, rada lielas bažas par šīs aptaujas rezultātu objektivitāti. Jau 2011. gadā tika saņemts Tiesībsarga atzinums par šādas sistēmas neobjektivitāti, tomēr nekas nemainās. Viss būtu saprotams, ja šādi rīkotos kāda privāta telekompānija, kuru lobē konkrēts politiskais spēks, tomēr nacionālajam plašsaziņas līdzeklim vajadzētu būt godīgam, un rīkojot subjektīvas aptaujas (jo tajā nepiedalās pilnīgi visi Latvijas balsstiesīgie iedzīvotāji, līdz ar to tā pat teorētiski nevar būt objektīva, nemaz nerunājot par jautājumu saturu), padarot vienu politisko spēku nepamatoti "populārāku" par citu, iespaidojot vēlētāju, tiek pārkāpts demokrātisku vēlēšanu pamatprincips.

Tomēr mans gadījums bija vēl nedaudz interesantāks. Kā jau minēju, mans jaunais igauņu draugs man jautāja, par kuru politisko spēku es, visticamāk, balsotu vēlēšanās, un nosauca man 5 vai 6 partijas. Es ieminējos, ka man simpatizējošā politiskā spēka starp viņa nosauktajiem nav, un jautāju, kādēļ viņš man piedāvā izvēlēties starp konkrētajām partijām, ja vēlēšanās piedalīsies vairāk. Ignorēdams manu jautājumu, igaunis lūdza tomēr izvēlēties starp viņa nosauktajām partijām. Kad atbildēju, ka plānoju savu balsi atdot par citu politisko spēku, viņš tomēr žēlsirdīgi piekrita mani uzklausīt, un jautāja, kādu. Partijas "Suverenitāte" nosaukuma izburtošana tā, lai mans sarunu biedrs saprastu, bija… nepārspīlēšu, aptuveni pusotru minūti gara. Pieļauju, ka, nosaucot kādu citu, viņa sarakstā neminētu apvienību, būtu kas līdzīgs. Bet iesim tālāk.

Tomēr kaut kur pierakstījis šo sarežģīto vārdu, mans sarunu biedrs turpināja, nosaucot skalu – pozitīvi, neitrāli, negatīvi, nav zināms, un lūdzot raksturot manu nostāju prêt vairākiem politiķiem. Neesmu no tiem, kas šaubīgās telefonaptaujās aiz muguras apceļ konkurentus, tādēļ par visiem mana nostāja bija "neitrāla", kaut jāpiebilst, ka vairākus es tik tiešām nemaz nezināju.

Pabeiguši šo tēmu, aptaujātājs man nosauca 15 šobrīd aktuālas problēmas, un lūdzot no tām izvēlēties 3, manuprāt, būtiskākās. Šis jautājums man likās normāls, tādēļ godīgi atbildēju.

Tomēr, kad jautāju, kas veic aptauju (mans sarunu biedrs sarunas sākumā bija neskaidri nomurminājis pētījumu kompānijas nosaukumu, bet īsti nebiju to sapratis), un kas to pasūta, atbildi nesagaidīju.
Interneta meklētājā "Google" ierakstot tālruņa numuru, no kura man tika zvanīts, atklājās, ka tā tik tiešām ir igauņu statistikas kompānija "Faktum/Ariko".

Ņemot vērā LTV "izgājienu", gribētos zināt, kurš vēl pasūta sev izdevīgas aptaujas. Tas tiešām ir pretīgi, ka vēlētājs tiek "nozombēts" ar šādiem "partiju reitingiem".

Labāk banānus būtu dalījuši, vismaz kāds paēstu.