Foto: Publicitātes foto
Vairākas ekonomikas nozares patlaban Latvijā dzīvo drīzu masveida bankrotu draudos. Krievijas noteiktie tirdzniecības ierobežojumi, tai atbildot uz ES sankcijām, rada milzīgus zaudējumus pārtikas ražotājiem, ostu un tranzīta uzņēmumiem, kravu pārvadātājiem. Simtiem komercfirmu tiek virzītas pretī drīzai izputēšanai, atstājot bez darba desmitiem tūkstošu cilvēku, bez iztikas – viņu ģimenes.

Mūsu nozarē – autopārvadājumos – zaudējumi var sasniegt vairākus desmitus miljonu eiro. Strauji krītas pārvadājumu apjomi un cenas, vislielākās problēmas ir firmām, kas specializējas refrežeratorpārvadājumos. Turklāt drīz vien nozares uzņēmumi riskē palikt bez transportlīdzekļiem, nespējot veikt to līzinga maksājumus.

Valdībai būtu konsekventi un ātri jārīkojas, izmantojot visus tās rīcībā esošos līdzekļus, lai saglabātu riskam pakļauto nozaru potenciālu un starptautisko konkurētspēju, nosargātu darba vietas. Ir nepieciešamas valsts dotas garantijas bankām, lai tās dotu saviem problēmās iekļuvušiem klientiem kredītbrīvdienas, nevis pasteidzinātu to izputēšanu ar palielinātiem procentiem un soda naudām.

Jo tad, kad uzņēmumi tiks aizvērti, kad preču ražošanas iekārtas vai kravas automašīnas tiks lēti izpārdotas, tukšā vietā vairs nekas nebūs atjaunojams. Valdība varētu kaut vai mazināt to nodokļu sloga palielinājumu, ko šovasar uzkrāva kravu pārvadātājiem. Taču šāda palīdzība tiek tīšuprāt novilcināta un nomuļļāta.

Uzņēmumi, ko vissāpīgāk skar tagadējais ES un Krievijas ekonomiskais karš, tiek tīšuprāt baroti ar tukšām cerībām par iespējamo valdības atbalstu, savukārt nepieciešamie likumu grozījumi vai valdības noteikumi netiek pieņemti. Patiesībā Ministru kabinetu un atbildīgās ministrijas šobrīd satrauc tikai tas, lai zemnieki, pārtikas pārstrādātāji vai kravu pārvadātāji atkal neiziet ielās ar protestiem.

Vēlētājos patlaban tiek uzturēta rožaina ilūzija, ka "viss tiek kontrolēts, valstī viss ir kārtībā". Savukārt, kad 4. oktobris būs aizvadīts, visticamāk atklāsies, ka valsts sniegts atbalsts politiķiem vairs nešķiet lietderīgs, jo, piemēram, pārkāpj "brīvā tirgus principus". Sankciju karā cietušie uzņēmumi tā arī paliks vieni paši cīnoties ar savām problēmām. Turklāt valdība acīmredzami turpinās bojāt Latvijas attiecības ar Krieviju. Tas nozīmē tālāku mūsu valsts ekononomiskā stāvokļa pasliktināšanos, un šo procesu izbeigt var tikai krasa valdības īstenotās politikas maiņa.

Kravu pārvadātājus cenšas nomnierināt ar stāstiem par jaunām iespējām, kas tagad paveroties preču transportā uz Āziju. Nupat noslēgts attiecīgs līgums ar Mongoliju. Rodas iespaids, ka deputāti, ministri un Satiksmes ministrijas ierēdņi skolā nav mācījušies ģeogrāfiju, jo viņu piesauktā Kazahstāna, Vidusāzijas valstis, jau minēta Mongolija vai Ķīna (kas turklāt nemaz neielaiž savā teritorijā citu valstu pārvadātājus) mums ir sasniedzamas tikai tad, ja vispirms tiek šķērsota Krievija. Taču tā neļauj pat tranzītā pārvadāt tādas preces, kam noteikts importa aizliegums.

Šāda gaisa piļu celšana skaidri apliecina to, ka valdībai un arī Satiksmes ministrijai nav patiesas vēlmes palīdzēt autopārvadātājiem nosargāt savu vietu tirgū un savas darba vietas. Labi, ka valdošajiem politiķiem ir vismaz tik daudz saprāta, lai nemānītu sevi un publiku ar stāstiem par to, ka Latvijas autopārvadātājiem jāprot prasmīgāk konkurēt ES iekšējā tirgū – citās valstīs mums neļauj strādāt, sargājot vietējo uzņēmumu intereses. Tagad mūsu ārvalstu konkurenti kāri skatās uz Latvijas uzņēmumiem kā maitu ērgļu bars uz saplosīšanai pamestu dzīvnieku – tie drīz varēs lēti iegādāties jaunas automašīnas, kad līzinga firmas tās atņems par laikus neveiktajiem maksājumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!