"Protams, visu gadu, ne tikai vasarā, ir jāuzmanās ar pārtiku, kas ātri bojājas: visiem piena produktiem, zivīm un gaļu," saka speciāliste un uzsver, ka svarīga ir informācija, kas norādīta ražotāja marķējumā. Tieši ražotājs atbildīgs par produkta kvalitāti. Marķējumā jābūt rakstītam gan derīguma termiņam, gan tam, kādā temperatūrā pārtikas produkts jāuzglabā. Ja ražotājs norādījis, ka nepieciešama 2-6 grādu temperatūra, tad tā arī produkts jāglabā. Ražotājs ir tas, kurš testē pārtiku un nosaka visoptimālākos apstākļus.
"Ja gaļas izstrādājums ir īpašā iepakojumā - vakuumā vai aizsargatmosfērā - uz tā rakstīts, cik ilgi produkts derīgs pēc atvēršanas. Veikalos bieži vien lielos iepakojumus atver. Derīguma termiņš mainās, bet pārdevēji reizēm tam nepievērš pienācīgu uzmanību. Mēs pārbaudēs to skatāmies. Arī mājās, atverot iepakojumu, vajag izlasīt visu informāciju. Bieži vien pašā apakšā maziem burtiņiem teikts, ka pēc atvēršanas derīguma termiņš samazinās."
Vieni no bīstamākajiem produktiem, kuros visātrāk var savairoties baktērijas, ir salāti. Tajos produkti sasmalcināti, sajaukti ar krējumu vai majonēzi. Karstā laikā cilvēki vairāk uzturas laukā un staigā pa pilsētu. "Ja jūs nopirksiet salātus no rīta un pusi dienas karstumā nēsāsiet somā līdzi, tie var kļūt bīstami," brīdina speciāliste.
Galvenais - izkarsēt
Mājās, gatavojot ēdienu, galvenais ir labi izkarsēt produktus, jo daudzu slimību ierosinātāji termiskajā apstrādē iet bojā. Mikrobi ir visapkārt, no tiem izvairīties nevar. Iveta Eglija iesaka: "Jāraugās, lai temperatūra sasniegtu vismaz 63 grādus, bet parasti, gatavojot gaļu, tā ir lielāka. Jāskatās, lai gaļa vidū nepaliktu jēla. Ledusskapī nedrīkst novietot jēlus produktus un arī olas kopā ar tādiem, kuri vairs netiks termiski apstrādāti. Tāpat nedrīkst jēlu gaļu novietot virs gatava ēdiena, lai tās sula neuztek pārējiem produktiem. Olas, pirms gatavot ēdienu, var nomazgāt, tā samazinot inficēšanās risku. Salmonelozes ierosinātājs parasti ir uz čaumalas. Vasarā liels risks ir, gatavojot ēdienu ar jēlām olām, piemēram, bubertu. Tikpat bīstams produkts ir putukrējums.
Nedrīkst aizmirst personisko higiēnu. Pēc tualetes vai publisku vietu apmeklēšanas, piemēram, atgriežoties no lielveikala, noteikti jānomazgā rokas. Tikai pēc tam var ķerties pie ēdiena gatavošanas."
Ātri iztirgo
Zaļais tirgus parasti notiek tikai dažas stundas. "Ja mājražotājs atvedis produktus, kuri tiek turēti aukstumsomās un ātri iztirgoti, tad nav problēmu. Pircējam pašam jāskatās, vai tiek tirgota kvalitatīva pārtika. Pie katra pārdevēja inspektoru nevaram nolikt. Ja produkts netiek uzglabāts kā vajag, tad nevajag to pirkt. Ja iegādāta nekvalitatīva pārtika, var ziņot Pārtikas veterinārajam dienestam. Mēs pēc iespējas ātrāk uzņēmumu pārbaudīsim. Ja tā ir medicīniski apstiprināta grupveida inficēšanās, mēs izbraucam uz objektu 24 stundās, veicam laboratoriskos izmeklējumus. Ja tas ir viens gadījums un cilvēkam šķiet, ka slikti kļuvis no pārtikas, objektā izvērtējam, kādas ir izejvielas, vai produkti tiek atbilstoši uzglabāti. Mēs reaģējam uz jebkuru sūdzību," saka speciāliste.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
