Foto: ČetrasSezonas.lv
Kristofors Kolumbs tik ļoti vēlējās atklāt jaunus jūras ceļus uz Indiju, ka atklāja Ameriku. Viņš ļoti vēlējās atrast lētāku melno piparu aizstājēju, jo tie bija dārgāki par zeltu, tāpēc atrastās ogas nodēvēja par Indijas melnajiem pipariem. Kristoforam Kolumbam neveicās, bet paveicās mums, un jau vairāk nekā piecus gadsimtus Ziemassvētki smaržo pēc kanēļa, krustnagliņām un smaržīgajiem pipariem jeb vircēm.

Atceroties Kolumba neveiksmi, daudzās valodās smaržīgos piparus dēvē par pimentu. Šis vārds nāk no spāņu
pimienta
(pipari) - tā smaržīgos piparus dēvē to izskata dēļ, kas līdzīgs melno piparu graudiem. Taču smaržīgajiem pipariem ar melnajiem un čili pipariem kopīgs ir tikai nosaukums un asums. Pēc 10 baļļu asuma skalas smaržīgie pipari tiek novērtēti ar 4. Salīdzinājumam - melnie pipari ar 8 no 10, bet čili pipariem atkarībā no veida asums variējas no 4 līdz maksimālajiem 10 punktiem. Kaut arī pēc izskata smaržīgie pipari atgādina melnos un izmēra ziņā ir 2-3 reizes lielāki, tomēr garšas ziņā tie ir ļoti attāli radinieki.

Uz Eiropu smaržīgos piparus sāka eksportēt 200 gadus pēc Kolumba atklājuma - 17. gadsimta beigās. Tad arī tie ieguva īpašības vārdu "smaržīgie" pie vārda "pipari", angliski allspice. Tas notika, pateicoties ogu spēcīgajam aromātam, kas apvieno kanēli, piparus, krustnagliņas un muskatriekstu - visas viduslaiku Eiropā populārākās garšvielas. Kaltētos smaržīgo piparu graudos dominē krustnagliņu aromāts, bet šī koka lapās (ko arī izmanto kulinārijā) dominē kanēlis un muskatrieksts.

Smaržīgie pipari ir mūžzaļa miršu dzimtas koka Pimenta dioica saulē izkaltēti augļi. Pimenta koks izaug 10-20 metrus augsts. Mazi, balti ziediņi parādās vasaras vidū, vēlāk tie pārvēršas zaļās ogās un nogatavojoties iegūst koši sarkanu nokrāsu. Taču kaltēšanai izvēlas zaļas, vēl nenogatavojušās ogas zilgani zaļā krāsā, jo gatavām ogām ātri zūd aromāts. Izkaltētas ogas iegūst brūnu krāsu un satur līdz 4% ēteriskas pimenta eļļas, ko izmanto ne tikai kulinārijā, bet arī medicīnā un parfimērijā. Pimenta koka lapas pēc tekstūras atgādina lauru lapas, tās tāpat pievieno ēdienam gatavošanas laikā un izņem pirms pasniegšanas. Bet atšķirībā no lauru lapām pimenta lapas savu garšu zaudē, ilgi tās uzglabājot.

Smaržīgie pipari ir rietumu puslodes augs. Tikai un vienīgi. Visi mēģinājumi izaudzēt tos citos reģionos, kas specializējas garšvielu audzēšanā, bijuši lemti neveiksmei, jo koki ražoja maz ogu. Pimenta koks aug savvaļā un labi jūtas Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropiskajos mežos. Diemžēl savulaik, dzenoties pēc peļņas, savvaļas koki tika gandrīz pilnībā izcirsti. Pašlaik smaržīgos piparus audzē plantācijās Meksikā un Centrālamerikā, bet vislabākās kvalitātes smaržīgie pipari aug Jamaikā. Tieši Jamaikas salā Kolumbs pirmo reizi atklāja šo augu, un vēl joprojām Jamaika ir pasaulē lielākais smaržīgo piparu eksportētājs. Tam par godu smaržīgos piparus bieži dēvē par Jamaikas pipariem, pasvītrojot to Karību izcelsmi.

Karību virtuvē smaržīgajiem pipariem atvēlēta nozīmīga vieta. Kulinārijā izmanto ne tikai piparu graudus - ar šī koka lapām pilda gaļu vai arī izmanto gaļas ietīšanai, bet ar pimenta malkas oglēm kurina grilu. Smaržīgie pipari ir tradicionālā jerk garšvielu maisījuma sastāvdaļa. Jerk pagatavo no sīpoliem, čili, pimenta vai kanēļa lapām, ķiplokiem, timiāna, melnajiem pipariem un laima sulas. Pāris stundas pirms cepšanas vai grilēšanas šajā garšvielu maisījumā marinē gaļu vai jūras veltes. Un, protams, nevar aizmirst par pikantu rumu - dzērienu, ko gatavo no Jamaikas ruma un vietējām garšvielām (vaniļa, krustnagliņas, kanēlis, muskatrieksts un smaržīgie pipari).

Meksikā smaržīgie pipari ir viena no tradicionālās mole mērces sastāvdaļām. Maiju indiāņi pievienoja tos savam karstajam šokolādes dzērienam chocolatl. Savukārt Eiropas virtuvēs smaržīgos piparus visbiežāk izmanto tikai universālajos garšvielu maisījumos vai desu izgatavošanā. Visvairāk tie ir iecienīti Skandināvijas valstīs, kur garšvielu izmanto zivju marinādēs, kā arī gaļas pīrāgu pildījumos. Lielākais smaržīgo piparu patērētājs starp pārējām Eiropas valstīm ir Lielbritānija. Briti tos izmanto sautējumos, mērcēs un marinādēs. Tieši briti iepazīstinājuši pārējās angliski runājošās valstis ar smaržīgajiem pipariem, un šī iemesla dēļ viens no to nosaukumiem ir angļu pipari.

Āzijas virtuvē smaržīgie pipari nav iedzīvojušies. Kaut arī tie ir viena no karija garšvielu maisījuma sastāvdaļām, tos pazīst Dienvideiropas un austrumu Vidusjūras valstīs (Grieķijā, Sīrijā, Turcijā), bet tālāk uz austrumiem šī garšviela nav izplatījusies. Tam par iemeslu bija garšvielas mazā pieejamība Āzijas valstīs, kur tā netika audzēta. Visi mēģinājumi kultivēt smaržīgos piparus citās zemēs beigušies neveiksmīgi - garšvielu kvalitāte stipri atpalika no to dzimtenē izaudzētajām.

Smaržīgie pipari darbojas organismā līdzīgi kā krustnagliņas - tie ir spēcīgs gremošanas stimulators un līdzeklis pret meteorismu. Tie satur pimenta ēterisko eļļu, kas palīdz pret kolikām un histērijas lēkmēm. Ārstēšanā parasti izmanto vai nu pimenta ēterisko eļļu, vai pimenta ūdeni, kas, starp citu, ir Lielbritānijas farmakoloģisko līdzekļu sarakstā.

Kā iegādāties?

Iegādājies tikai veselus, nebojātus smaržīgo piparu iepakojumus. Uzrakstiem uz iepakojuma jābūt skaidri salasāmiem. Izvēlies veselus, nebojātus piparu graudus bez svešiem piemaisījumiem. Maltus smaržīgos piparus atstāj veikalā, tos ātri var pagatavot mājās piestā vai kafijas dzirnaviņās pēc nepieciešamības.

Kā uzglabāt?

Tāpat kā visas garšvielas, smaržīgos piparus uzglabā hermētiski noslēgtā stikla vai metāla traukā tumšā vietā. Pulverī samalti smaržīgie pipari ātri zaudē savu aromātu, tāpēc tos iesaka malt īsi pirms gatavošanas un ilgi neuzglabāt.

Kā izmantot?

Smaržīgie pipari ir universāla garšviela, ko izmanto gan sāļos, gan saldos ēdienos. Visplašāk tos pielieto konservēšanā - gatavojot augļu un dārzeņu marinādes (ķirbju, gurķu, tomātu, patisonu, biešu, sēņu utt.), kā arī gaļas izstrādājumu izgatavošanā (desas, pastētes, cepeši, cīsiņi, galerti, terīnes). Smaržīgos piparus pievieno sautētiem kāpostiem, buljoniem, zupām un mērcēm, tie labi sader ar medījumu. Un, protams, nevar aizmirst par tiem, gatavojot zivju marinādes.

Saldajos ēdienos smaržīgie pipari perfekti sader ar šokolādi. Tie piešķirs jaunas garšas nianses karstam šokolādes dzērienam, šokolādes kēksam, šokolādes uzpūtenim vai trifelēm. Smaržīgie pipari lieliski papildinās ķirbju krēma kūku. Bet tuvojoties Ziemassvētkiem, gaisā virmo un degunu kutina kanēļa, krustnagliņu, smaržīgo piparu un kardamona smaržas - tiek ceptas piparkūkas un gatavots karstvīns.

Jāatceras, ka smaržīgie pipari maina ne tikai ēdiena aromātu, bet arī garšu, tāpēc ieteicams nepārspīlēt ar garšvielu daudzumu. Smaržīgie pipari ļoti lēni atdod savus aromātus, tāpēc tos pievieno ēdienam vismaz 30 minūtes pirms gatavošanas beigām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit