Analītiķi uzskata, ka bijušie slepenie aģenti izmantojuši dienesta laikā gūtās iemaņas, lai ieņemtu augstus amatus valdībā, uzņēmējdarbībā un spēcīgajā Bulgārijas kriminālajā pasaulē.
"Mēs esam iecerējuši, cik vien plaši iespējams, atklāt informāciju par cilvēkiem, kas ieņem amatus likumdevēja varā, tiesu un izpildvarā, lai izbeigtu jebkādas spekulācijas saistībā ar viņu pagātni," pēc koalīcijas vadītāju sanāksmes preses konferencē uzsvēra Bulgārijas premjerministrs Sergejs Staņiševs.
Šāds izteikums zināmā mērā vērtējams kā Staņiševa atkāpšanās no iepriekš teiktā. Pagājušajā mēnesī Bulgārijas premjers pauda viedokli, ka valsts iedzīvotājus minētie faili vairs neinteresē.
Pēc valdības vairāku gadu garumā ilgušas atļautas un liegtas pieejas arhīviem,Sofijā pagājušajā mēnesī atvērtas 260 000 personu lietas. Taču arhīvā atrodami vēl vairāki miljoni personu lietu, kuru dēļ cilvēktiesību aizstāvji iesnieguši virkni sūdzību.
Staņiševs nesniedza sīkāku informāciju par valdības rīcību arhīvu atvēršanā, taču solīja "maksimālu atklātību".
"Esmu pārliecināts, ka daļa arhīvu ir iznīcināta vai pārveidota, iespējams, vairāki cilvēki padarīti par aģentiem, taču vēlos parādīt, ka valdošā koalīcija nevēlas slēpt patiesību," sacīja Staņiševs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
