Lielākā daļa bloka māju ir paredzētas nojaukšanai, un tas tiks izdarīts līdz 2010.gadam. Pārējās, kas tiks atstātas, tiks pārbūvētas, un šim mērķim izstrādāti jau aptuveni 50 projektu, raksta "Ria Novosti".
"Es gribētu, lai nākamajām paaudzēm vairs nevajadzētu dzīvot šajās mājās," galvenokārt saka Maskavas iedzīvotāji. Arī Resins stāsta, ka sākotnēji jaunās mājas likās ērtas un pievilcīgas, taču tagad tās ir zem katras kritikas.
"Hruščovku" stāsts sākas 1955.gadā, kad likumdevēji pieņēma likumu "Par pārmērību novēršanu ēku projektēšanā un būvniecībā". Šis dokuments ilgus gadus noteica padomju ēku celtniecības tendences. Par pārmērībām tika nodēvētas ne tikai arkas, kolonnas un torņi, bet arī nepieļaujami plašas priekštelpas, koridori un citas palīgtelpas.
1956.gada septembrī tika pavēlēts izstrādāt tipveida projektus, lai astoņdesmitajos gados, kad "sāksies komunisms", katrai padomju ģimenei būtu savs dzīvoklis.
Par "hruščovkām" sauc tipveida bloku, paneļu vai ķieģeļu ēkas, kam ir vairākas raksturīgas īpašības – tajās nav lifta un atkritumu vada, dzīvokļos ir miniatūras virtuves un koridori, zemi griesti un tualete apvienota ar vannas istabu. Virtuvēs raksturīgs "ledusskapis" – sienā iebūvēts skapis, kura ārējā siena ir pusķieģeļa biezumā un aukstā laikā labi noderēja produktu glabāšanai.
Rietumvalstīs, kur pēc kara celtniecībā arī bieži vien izvēlējās kvantitāti kvalitātes vietā, vecās mājas ir pārplānotas un pārbūvētas, Maskavā tās tiks pārbūvētas vai nojauktas. Maskavas mērs Jurijs Lužkovs pagājušā gada augustā paziņoja, ka "izrēķināšanās" ar padomju laika piecstāvu mājām viņam ir "goda jautājums".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
