Zinātniekiem šonedēļ nācies iemidzināt nebrīvē dzimušo somaino velnu Sedriku, uz kuru tika liktas lielas cerības, jo viņš tika uzskatīts par imūnu pret nāvējošo galvas vēzi, kas draud iznīcināt dzīvnieku populāciju.
Austrālija pagājušā gadā iekļāva Tasmānijas jeb somaino velnu apdraudēto dzīvnieku sarakstā, jo šiem dzīvniekiem vēža izplatības dēļ 10-20 gadu laikā draud izmiršana.
Nāvējošais galvas vēzis samazinājis šo tikai Tasmānijas salā dzīvojošo zvēru skaitu par 70%.
Tasmānijas velnus apdraudošais galvas vēzis izplatās tieši starp dzīvniekiem, galvenokārt caur kodumu brūcēm zvēru savstarpējās cīņās par barību un partneriem.
Pirmo reizi slimība somainajiem velniem novērota 1996.gadā, un kopš tā laika šo dzīvnieku skaits samazinājies par 70%.
Salas ziemeļaustrumos, kur manīti pirmie slimie dzīvnieki, Tasmānijas velnu izplatība līdz 2005.gadam samazinājusies par 95%.
Austrālijas Menzisa pētniecības institūta speciālisti somainajam velnam Sedrikam vairākkārt injicēja ar galvas vēzi inficētas šūnas, taču dzīvnieks divu gadu laikā ar nāvējošo slimību tā arī nesaslima un tika uzskatīts par imūnu pret to, ļaujot zinātniekiem cerēt uz ārstēšanas iespējām un vakcīnas izstrādi pret šo slimību.
Tomēr jaunākajos rentgena uzņēmumos sešus gadus vecā Sedrika plaušās atklāti audzēji, liekot pētniekiem izšķirties par dzīvnieka iemidzināšanu.
"Viņš bija īpaši svarīgs, jo sākotnēji viņam attīstījās imunitātes reakcija," žurnālistiem skaidroja Menzisa pētniecības institūta doktors Alekss Kreiss.
Pētījumi ar Sedriku zinātniekiem nodrošinājusi informāciju, kas viņus virza tuvāk iespējām ārstēt pašlaik nāvējošo galvas vēzi.
Tasmānijas velni 2008.gadā tika iekļauti ANO apdraudēto dzīvnieku Sarkanajā sarakstā, bet Austrālija 2009.gadā paaugstināja tā apdraudētības statusu no aizsargājama uz apdraudētu, kas paredz papildus aizsardzību.
Šis solis arī ļauj iegūt lielāku federālo finansējumu šīs sugas saglabāšanas centieniem.
Austrālijas valdība jau ir iedalījusi 10 miljonus Austrālijas dolāru (3,96 miljonus latu) piecu gadu programmai, lai mēģinātu glābt velnu populāciju.
Neparastais Tasmānijas jeb somainais velns (Sarcophilus harrisii) līdzinās nelielam atlētiskam sunim.
Par velnu dzīvnieku nosauca Austrālijā iebraukušie eiropiešu kolonisti tā stindzinoši šausmīgā kliedziena un kareivīgās uzvedības dēļ. Viņa reputāciju vēl papildina viens no spēcīgākajiem sakodieniem dzīvnieku pasaulē.
Tas ir pasaulē lielākais somainais gaļēdājs un dzīvo vairs tikai Tasmānijas salā. Kontinentālajā Austrālijā tas izmira ap 14.gadsimtu, jo tos medīja dingo un pamatiedzīvotāji.
Arī Tasmānijas salā velns 20.gadsimta sākumā bija tuvu iznīcības slieksnim, jo dzīvnieku aktīvi medīja saistībā ar draudiem aitām. 1941.gadā Tasmānijas velns tika iekļauts aizsargājamo dzīvnieku kategorijā, ļaujot tā populācijai pamazām atjaunoties.
Pēc Tasmānijas amatpersonu un vides aizsardzības dienestu aprēķiniem, salā atlikuši vismaz 20 000 somaino velnu.
Kopš somaino velnu attālā radinieka Tasmānijas tīģera jeb somainā vilka (Thylacinus cynocephalus) izmiršanas pagājušajā gadsimtā Tasmānijas velns ir Austrālijas lielākais somainais plēsējs.
Tasmānijas tīģeris bija sunim līdzīgs somains plēsoņa ar raksturīgām svītrām uz muguras. Sākotnēji tas apdzīvoja visu Austrāliju un Papua Jaungvineju, bet apmēram pirms 200 gadiem pilnībā izzuda no Austrālijas kontinenta un saglabājās vienīgi Tasmānijā. 19.gadsimta laikā fermeri ievērojami samazināja šo plēsoņu populāciju, masveidā viņus apšaujot, indējot un citādi likvidējot, tos vainojot aitu saplosīšanā.
Pēdējais savvaļas somainais vilks tika nošauts 1930.gadā, bet pēdējais zināmais šīs sugas pārstāvis nomira 1936.gada 7.septembrī Hobārtas zoodārzā. 1986.gadā suga oficiāli tika atzīta par izmirušu, kaut gan vēl pat līdz mūsdienām ik pa laikam tiek apgalvots, ka šis dzīvnieks šad tad manīts Tasmānijas mežos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
