Ar šādu prognozi zinātnieki nāca klajā žurnālā "Nature Geoscience" publicētajā rakstā.
"Mēs mēģinājām uzmodelēt klimatiskās sekas scenārijam, saskaņā ar kuru ogļūdeņražu izmantošana tiks pilnībā pārtraukta un vairs nebūs antropogēnu CO2 izmešu atmosfērā," pastāstīja Kalgari universitātes profesors Šons Maršals.
Pētījuma autori ar datora modeļa palīdzību noskaidrojuši, ka Zemes Ziemeļu un Dienvidu puslode būtiski atšķiras pēc savas reakcijas uz sasilšanu. Līdz trešās tūkstošgades beigām Ziemeļu puslodē tiks novērota lēna klimata atgriešanās uz sākuma parametriem, bet Dienvidu puslodes klimats uz CO2 koncentrācijas izmaiņām gaisā reaģēs ar ilgāku kavēšanos. Tas nozīmē, ka tādi planētas reģioni kā mūsdienu Kanādas teritorija līdz 3000. gadam var sasniegt mūsdienu klimata parametrus, bet Dienvidu puslodē joprojām tiks novērotas gada vidējo temperatūru pieaugums. Rezultātā pārtuksnešosies 30% auglīgās augsnes Āfrikas ziemeļos, bet Antarktīdas piekrastes ūdeņi kļūs siltāki par aptuveni pieciem grādiem pēc Celsija skalas, kas savukārt izraisīs pilnīgu ledāju izkušanu šī kontinenta rietumu daļā
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
