Foto: Reuters/Scanpix
Sīrijas valdība savus ķīmiskos ieročus no to parastajiem izvietojuma punktiem ir pārvietojusi uz vienu atrašanās vietu, lai garantētu to drošību, atsaucoties uz Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova teikto, svētdien vēsta raidsabiedrība CNN.

"Kā tagad, ...[Sīrijas] valdība dara visu iespējamo, lai nosargātu šos ieročus," paziņoja Lavrovs. Ministrs uzsvēra, ka ieroči tiek koncentrēti vienā vietā, lai mazinātu bažas, ka tie varētu nonākt "nepareizajās rokās".

Gandrīz divus gadus ilgajā bruņotajā konfliktā nemiernieku grupas pēdējā laikā gūst arvien vairāk panākumu, ieņemot armijas bāzes, ieroču noliktavas un kontrolējot plašas teritorijas. Pastāv bažas, ka prezidenta Bašara al Asada režīmam nonākot arvien apdraudētākā situācijā, valdība varētu pieņemt lēmumu par ķīmisko ieroču pielietošanu.

ASV un NATO decembra sākumā brīdināja Sīriju nepielietot ķīmiskos ieročus, draudot ar "sekām". Sīrijas valdība norādīja, ka "nekad un nekādos apstākļos" neizmantotu ķīmiķos ieročus pret saviem iedzīvotājiem, ja "tādi ieroči būtu". Vēlāk Sīrija brīdināja ANO, ka nemiernieki varētu izmantot ķīmiskos ieročus pēc tam, kad ieguva kontroli pār ķīmisko rūpnīcu pie Alepo pilsētas.

Rietumvalstu bažas par iespējamo ķīmisko ieroču pielietošanu pastiprināja ziņas, ka režīma spēki pret nemierniekiem izšāvuši "Scud" raķetes, kuras var aprīkot ar ķīmisko ieroču lādiņiem.

Eksperti uzskata, ka Sīrijā ir simtiem tonnu ķīmisko ieroču, kas ražoti pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Tiek uzskatīts, ka tie ir lielākie ķīmisko ieroču krājumi Tuvajos Austrumos.

Jau vēstīts, ka pēdējās nedēļās bruņotajiem opozīcijas kaujiniekiem ir izdevies gūt būtiskus panākumus cīņā pret režīma spēkiem. Ir sagrābtas vairākas armijas bāzes, bet kaujas notiek arī galvaspilsētas Damaskas apkārtnē. To, ka Asada spēki konfliktā var arī zaudēt, atzina arī Krievija, kas ir režīma sabiedrotā.

Tikmēr avoti no Damaskas liecinājuši, ka valdība ir mainījusi taktiku un koncentrējusi spēkus galvaspilsētas un citu svarīgu punktu aizsardzībai, kas varētu būt radījis mānīgu priekšstatu, ka valdības spēki ir vājāki, nekā tie ir patiesībā.

Sīrijas konflikts turpinās kopš 2011. gada marta. Tautas sacelšanās pret valdošos iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar nevalstiskās organizācijas "Sīrijas Cilvēktiesību observatorijas" ziņām, konfliktā bojā gājuši ir vairāk nekā 40 000 cilvēku.

Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijasSīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna. Pēc sava piedāvātā miera plāna izgāšanās, kurš paredzēja vardarbības pārtraukšanu un sarunu sākšanu starp opozīciju un valdību, savu amatu pameta  ANO un Arābu līgas īpašais sūtnis Sīrijas jautājumos Kofi Annans.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!