Austrālija aptuveni pirms 4000 gadu ir piedzīvojusi migrācijas vilni no Indijas, norāda ģenētiskā materiāla pētījuma rezultāti. Tas ļauj apšaubīt uzskatus par kontinenta ilgo izolētību, vēsta raidsabiedrība BBC.
Līdz šim tika uzskatīts, ka kopš pirmo iedzīvotāju ierašanās pirms 40 000 gadu, kontinents bija lielā mērā izolēts līdz eiropiešu ieceļošanai 19. gadsimtā. Tomēr Austrālijas aborigēnu DNS analīzēs ir atklāts, ka šī perioda laikā ir bijusi kustība no Indijas.
Pētnieki pieļauj, ka tieši ieceļotāji no Indijas Austrālijā varētu būt ieveduši dingo suņus, kuri kontinentā parādījušies aptuveni tajā pašā laikā, un jauna veida akmens instrumentus.
Zinātnieki Austrālijas aborigēnu ģenētisko materiālu salīdzināja ar Jaungvinejas, Dienvidaustrumāzijas un Indijas iedzīvotāju DNS. Pētījuma laikā atklāta ģenētiska sakarība starp aborigēniem un Jaungvinejas iedzīvotājiem, kas norāda uz 35 000 līdz 45 000 gadu senu periodu. Tajā laikā Austrālija un Jaungvineja veidoja vienotu zemes masu, tas arī ir periods, kad kontinentā parādījās pirmie cilvēki.
Tāpat zinātnieki atklājuši ievērojamu gēnu plūsmu starp Indiju un Austrāliju. Antropoloģijas profesors Marks Stonekings norāda, ka liela daudzuma ģenētiskā materiāla izpēte ir devusi "skaidrus signālus", ka aptuveni pirms četriem līdz pieciem tūkstošiem gadu ir bijis kontakts starp Indiju un Austrāliju.
Profesors paskaidro, ka ģenētiskie dati neatklāj ieceļotāju ierašanās maršrutu, bet liecina, ka Austrālija nav bijusi tik izolēta, kā tiek uzskatīts. Savukārt fosilo un arheoloģisko materiālu pētījumi norāda, ka tieši šie ieceļotāji varētu būt saistīti ar jaunu dzīvnieku sugu un darbarīku parādīšanos, pieļauj profesors.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
