Foto: Scanpix
Savienotās Valstis ir apņēmības pilnas aizstāvēt Eiropu pret raķešu uzbrukumiem, neskatoties uz Vašingtonas lēmumu atteikties no pretraķešu aizsardzības sistēmas izvēršanas pēdējā etapa, piektdien paziņojis ASV aizsardzības ministrs Čaks Heigels.

Telefonsarunā ar savu Polijas kolēģi Tomašu Semoņaku Heigels izteica līdzjūtību par Afganistānā šonedēļ kritušo poļu karavīru un pauda "atzinību Polijas izpratnei", kāda izrādīta par izmaiņām Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas plānā, pavēstījis Pentagona pārstāvis.

ASV pretraķešu aizsardzības sistēma paredzēja radaru stacijas izveidi Turcijā, uz kuģiem uzstādītu pārtvērējraķešu izvietošanu Vidusjūrā un vairāku desmitu pārtvērējraķešu dislocēšanu Polijas un Rumānijas teritorijā.

Taču budžeta līdzekļu taupīšanas nolūkā, un pieaugot draudiem, ko rada Ziemeļkoreja, Heigels pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Vašingtona atsakās no beidzamās - ceturtās - sistēmas izvēršanas fāzes, kura tuvāko desmit gadu laikā paredzēja raķešu izvietošanu Polijā un Rumānijā.

Tā vietā Pentagons iecerējis atvēlēt miljardu dolāru 14 pārtvērējraķešu izvietošanai Aļaskā.

Sarunā ar Semoņaku Heigels norādīja, ka pieaugošie Ziemeļkorejas draudi likuši pārdalīt līdzekļus Vienlaikus viņš "atkārtoti Polijai apliecināja Savienoto Valstu turpmāko apņēmību aizsargāt Eiropu pret raķetēm", teikts Pentagona pārstāvja Džordža Litla izplatītajā paziņojumā.

Heigels uzsvēris, ka pirmās trīs pretraķešu aizsardzības sistēmas izvēršanas fāzes netiek mainītas.

Reaģējot uz Vašingtonas paziņojumu par tās plānu grozīšanu, Polija trešdien paziņoja, ka tā gatavojas atvēlēt 33,6 miljardus eiro, lai izveidotu pati savu pretraķešu aizsardzības sistēmu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!