Foto: AFP/Scanpix
Sīrijas nemiernieki smagās cīņās otrdien ir atsituši valdības spēku uzbrukumu ar mērķi atgūt kontroli pār stratēģiski svarīgu šoseju valsts ziemeļu daļā, vēsta aģentūra "Reuters".

Abas puses cenšas iegūt kontroli pār šoseju, kas galvaspilsētu Damasku savieno ar valsts lielāko pilsētu Alepo. Cīņas par satiksmes artēriju atsākās svētdien, kad prezidenta Bašara al Asada spēkiem izdevās pārraut sešus mēnešus ilgušo nemiernieku blokādi divām armijas bāzēm, kas atrodas pie svarīgā ceļa Idlibas provincē.

Nemiernieki ir apņēmības pilni atkal ielenkt valdības spēkus abās pie Maarat en Nuumānas pilsētas esošajās bāzēs, jo valdības spēku panākumi varētu izjaukt spēka līdzsvaru nemiernieku pārņemtajos valsts Ziemeļos.

"Nemiernieki spēja atsist valdības pretuzbrukumu. Būs liels ievainoto un kritušo skaits, bet pagaidām mēs nevaram piedāvāt precīzus skaitļus," aģentūrai "Reuters" pastāstīja Londonā bāzētās "Sīrijas Cilvēktiesību observatorijas" pārstāvis.

Pašlaik neviena no pusēm pilnībā nepārvalda šoseju, norāda "Reuters".

Nemiernieku uzbrukumu dēļ valdības spēki ir pametuši daudzas bāzes Sīrijas ziemeļos un lielāko daļu ceļu Alepo apkārtnē un Idlibas provincē, ziemeļu daļā palikušos spēkus padarot atkarīgus tikai no gaisa apgādēm. Šosejas atgūšana ļautu atjaunot nozīmīgo apgādes līniju valdības spēkiem nemiernieku pārņemtajos Sīrijas ziemeļos.

Jau vēstīts, ka svētdien Sīrijas valdības spēki pārrāva sešus mēnešus ilgušo bruņoto nemiernieku blokādi valsts ziemeļu daļā un sāka cīņu par šosejas atgūšanu.

Nemiernieki valdības spēkus bija ielenkuši Vadialdeifas un Hamidijas militārajās bāzēs Idlibas provincē. Bet svētdien prezidentam Bašaram al Asadam lojālajiem spēkiem izdevās apiet nemiernieku spēkus no to flanga un pārraut ielenkumu.

Nemiernieki pirmdien devās pretuzbrukumā, bet viņu fronte pēdējos mēnešos ir novājināta iekšējo cīņu un kaujinieku pārvietošanas uz citām vietām dēļ, stāsta opozīcijas avoti.

Divus gadus ilgstošajā konfliktā valdības spēki izmisīgi cenšas saglabāt kontroli pār pilsētām. Daudzi lauku apvidi un provinciālās pilsētiņas ir kritušas nemiernieku rokās. Kādreizējais ekonomiskais centrs Alepo ir sadalīts starp valdības un nemiernieku spēkiem.

Nemiernieki ir guvuši panākumus valsts ziemeļos pie Turcijas un Deras provincē dienvidos pie Jordānijas. Bet valdības spēki nav ielaiduši nemierniekus Damaskas centrā un kontrolē vairāk nekā pusi Homsas pilsētas, kas savieno Damasku ar Asada pārstāvētās alavītu sektas galvenajām teritorijām pie Vidusjūras.

Blokādes pārraušana deva iespēju armijai uz ielenktajām militārajām bāzēm nogādāt sešas ar ieročiem pilnas kravas automašīnas, aģentūrai "Reuters" pastāstīja Londonā bāzētās "Sīrijas Cilvēktiesību observatorijas" pārstāvji. Opozīciju atbalstošā organizācija gan uzsver, ka armijas panākumi nesniedz tai priekšrocības pār nemierniekiem.

Aktīvisti vaino nemiernieku spēkus, ka tie paši izraisījuši savu sakāvi, pārāk daudz kaujinieku nosūtot uz citām vietām. Daudzas no kaujas vienībām esot pārvietotas uz Raku, Haseku un citām nemiernieku nesen iekarotām pilsētām valsts ziemeļaustrumos.

Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.

Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.

Sīrijas konflikts turpinās kopš 2011. gada marta. Tautas sacelšanās pret valdošos iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir aptuveni  70 000 cilvēku. Miljons sīriešu ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm, vēl aptuveni 2,5 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.

Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna. Pēc sava piedāvātā miera plāna izgāšanās, kurš paredzēja vardarbības pārtraukšanu un sarunu sākšanu starp opozīciju un valdību, savu amatu pameta  ANO un Arābu līgas īpašais sūtnis Sīrijas jautājumos Kofi Annans.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!