Ziemeļvjetnamas karavīra Ngujena Kvunaga Hunga roku, kuru bija pārņēmusi gangrēna, 1966. gadā amputējis amerikāņu armijas ārsts Sems Akselrads.
"Kad es amputēju viņa roku, mūsu mediķi to paņēma, atdalīja miesu un savienoja kaulus ar stieplēm, un atdeva roku man," stāsta Akselrads.
Mediķis rokas kaulus paturējis arī pēc sešiem mēnešiem atstājot Vjetmanu, - kā piemiņu par to, ka ir palīdzējis ienaidnieka karavīram. Roka visus šos gadus glabājusies Akselrada mājā, bet 2011. gadā viņš atgriezies Vjetnamā, lai sameklētu kaulu īpašnieku.
Par amerikāņu ārsta misiju rakstīja vietējā prese un ziņas par to galu galā sasniedza arī Hungu, skaidro BBC.
"Es nespēju noticēt, ka amerikāņu dakteris paņēma manu inficēto roku, tika vaļā no miesas, izžāvēja, paņēma uz mājām un glabāja vairāk nekā 40 gadus," savas izjūtas apraksta vjetnamietis.
"Esmu ļoti laimīgs viņu atkal satikt un atgūt šo ķermeņa daļu gandrīz pēc pusgadsimta," raidsabiedrība citē Hunga vārdus. "Manas rokas kauli ir pierādījums manai dalībai karā. Es to turēšu savā mājā aiz stikla," stāsta kādreizējais karavīrs.
Hungs izsaka cerību, ka roka palīdzēs viņam iegūt veterāna pensiju, kas viņam bijusi liegta, jo ir pazuduši armijas laika dokumenti. Tāpat kungs ir priecīgs, ka nu varēs tikt apglabāts kopā ar visiem saviem kauliem.
Hungs norāda, ka uzskata sevi par ļoti laimīgu cilvēku, salīdzinot ar daudziem saviem cīņu biedriem, kas gāja bojā kaujas laukā.
Vjetnamas karā, kurš beidzās 1975. gadā, gāja bojā aptuveni 58 000 amerikāņu karavīru un trīs miljoni vjetnamiešu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
