Ikgadējo ANO rezolūciju, kurā nosodīts ASV noteiktais Kubas embargo, šogad atbalstījis rekordliels dalībvalstu skaits - 188.

Pret rezolūciju līdz ar ASV šogad balsoja vienīgi Izraēla. Trīs Klusā okeāna salu valstiņas - Mikronēzija, Māršala Salas un Palau, kas parasti atbalsta ASV, - šoreiz balsojumā atturējās. Visas pārējās no 193 ANO dalībvalstīm šoreiz balsoja par rezolūciju.

"ASV politika pret Kubu cieš no absolūtas starptautiskās izolācijas, ir diskreditēta un tai trūkst jebkāda ētiska vai juridiska pamatojuma," uzrunājot Ģenerālo asambleju, norādīja Kubas ārlietu ministrs Bruno Rodrigess Parilja.

Lai gan Vašingtona ir atvieglojusi ceļošanas ierobežojumus, ekonomiskās sankcijas joprojām ir spēkā un tiek īstenotas, uzsvēra ministrs. Saskaņā ar viņa teikto Kuba sankciju dēļ zaudējusi 1,1 triljonu ASV dolāru. Tostarp sankcijas Havanai liedz iegūt zāles sirds saslimšanu un AIDS pacientiem.

Savukārt ASV diplomāts Ronalds Godārs norādīja, ka Kubas komunistiskais režīms izmanto Savienotās Valstis kā grēkāzi paša radīto problēmu attaisnošanai. "Mūsu sankciju politika pret Kubu ir tikai viens no instrumentiem mūsu vispārējos centienos panākt pilsoņtiesību un cilvēktiesību ievērošanu," uzsvēra Godārs.

Viņš piebilda, ka, neskatoties uz sankcijām, Kuba pagājušajā gadā naudas pārvedumos no ASV saņēmusi divus miljardus dolāru un ka Savienotās Valstis ir lielākais pārtikas eksportētājs uz komunistu pārvaldīto salu. "Starptautiskā sabiedrība nevar ar tīru sirdsapziņu ignorēt, ar kādu vieglumu Kubas režīms apklusina kritiķus, izklīdina miermīlīgas pulcēšanās [un] apspiež neatkarīgu žurnālistiku," norādīja ASV pārstāvis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!