Foto: AFP/Scanpix

Ir droši pierādījumi, ka Sīrijas režīms sistemātiski spīdzina un kopš sacelšanās sākuma ir nogalinājis aptuveni 11 000 ieslodzītu personu, atsaucoties uz trīs bijušo kara izmeklētāju ziņojumu, vēsta raidsabiedrība BBC.

Kataras, kura atbalsta Sīrijas nemierniekus, pasūtītais ziņojums balstās tūkstošiem no Sīrijas izvestu fotogrāfiju pārbaudē. Informācijas avots ir dezertējis Sīrijas militārās policijas fotogrāfs, kura identitāte netiek atklāta. Kopā ar līdzzinātājiem viņš izvedis no valsts aptuveni 55 000 digitālu attēlu, kuros redzami aptuveni 11 000 beigti ieslodzītie.

Fotogrāfs izmeklētājiem pastāstīja, ka viņa darbs bija fotografēt līķus gan miršanas apliecībai, gan tāpēc, lai amatpersonas varētu pārliecināties, ka ir izpildīta nāvessoda pavēle.

Viena ķermeņa fotografēšana aizņēmusi 15 – 30 minūtes, bet dienā nācies apstrādāt pat līdz 50 līķiem, atklāja vīrietis, kura liecības ir par laika periodu no nemieru sākuma 2011. gadā līdz pagājušā gada augustam.

Viņš neapgalvo, ka pats ir redzējis šo cilvēku nogalināšanu un spīdzināšanu, uzsver izmeklētāji. Daudzi ķermeņi izskatījušies novārdzināti, daudzi ar sišanas un žņaugšanas pazīmēm.

Nogalināšanas apmēri un likumsakarības ir spēcīgs pierādījums par valdības iesaistīšanos, kas varētu noderēt kriminālvajāšanai, raidsabiedrībai BBC pastāstīja viens no ziņojuma autoriem – profesors Giofrijs Nice.

Sīrijas valdība ziņojumu nav komentējusi, bet 34 mēnešus ilgā konflikta laikā iepriekš ir noliegusi visas apsūdzības cilvēktiesību pārkāpumos.

Ziņojums publiskots dienu pirms Šveicē gaidāmajām Sīrijas miera sarunām. Laikraksts "The Guardian" un raidsabiedrība "CNN" uzskata, ka tā nav sagadīšanās.

Gaidāmā miera konference ir lielākais diplomātiskais mēģinājums izbeigt trīs gadus ilgstošo asinsizliešanu, kas prasījusi vairāk nekā 100 000 dzīvību un miljoniem cilvēku likusi pamest savas mājas.

Pilsoņu karš Sīrijā turpinās jau teju trīs gadus. Vairāk nekā deviņi miljonu sīriešu ir devušies bēgļu gaitās.

Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 126 000 cilvēku.

Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.

Pret Asadu karojošo spēku pusē netrūkst arī radikāli islāmistu kaujinieki un ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīti grupējumi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!