Foto: Reuters/Scanpix
Par 240 000 dolāru jeb apmēram 179 000 eiro Ķīnas elitei tiek piedāvāts tikt pie surogātmātes iznēsāta bērna, ar vēlamo DNS un dzimumu, ziņo portāls "The New York Times".

Bērnus iznēsā surogātmātes, parasti tās ir sievietes no laukiem.

Taču, tāpat kā daudzās citās valstīs, arī Ķīnā surogācija ir nelegāla.

Eksperti lēš, ka surogātmātes gadā dzemdē ap 10 000 bērnu. Surogācija paliek arvien populārāka Ķīnā, iespējams, tāpēc, ka neauglību ķīniešu starpā konstatē arvien biežāk, kā arī to ietekmējusi Ķīnas iepriekš valdošā viena bērna politika un tradicionālie uzskati, ka bērniem ģimenē ir jābūt.

"Ja ir pieprasījums, ir piedāvājums," saka Nankai Universitātes tiesību skolas asociētais profesors Vangs Bins, "Ķīnas pagrīdes tirgus pierāda to, ka sabiedrībai ir nepieciešama surogācija."

Surogācijas uzplaukumu visbiežāk skaidro ar labklājības palielināšanos. Labi izglītots ķīniešu pāris nereti gaida līdz 30 gadu vecumam, kad vēlas nodibināt ģimeni, pirms tam dodot priekšroku karjerai. Ir daļa pētnieku Ķīnā, kas uzskata, ka ūdens un gaisa piesārņojums ir pie vainas surogācijas uzplaukumam, jo iedzīvotāji paliek neauglīgi, taču tas nav zinātniski pierādīts.

Portālam "The New York Times" Ķīnas iedzīvotāja atklāj, ka vēlējās izmantot surogātmātes pakalpojumus, taču surogātmāte, paliekot stāvoklī, izdomāja bērnu paturēt un pazuda, savācot pirmo iemaksu, kas ir apmēram 4 000 eiro.

Pāri no Ķīnas bieži mēdz doties uz Taizemi, atrodot tur surogātmāti vai ņemot viņu līdzi no Ķīnas. Taizemē surogācija ir legāla, taču par surogātmātes pakalpojumiem nedrīkst maksāt. Pāri mēdz uzraudzīt surogātmātes, nodrošinot tām dzīvokli un palīdzību jebkurā laikā. Lai surogātmāte neaizmuktu, tai tiek liegts kontaktēties ar savu ģimeni, ja nepieciešams, tiek nodrošināta psiholoģiskā palīdzība.

Surogātmātes Ķīnā parasti nāk no laukiem, viņas savervē viņu draugi un ģimenes locekļi.

Portāls norāda, ka summa, ko surogātmātes iegūst ir salīdzinoši liela, taču viņām jārēķinās ar riskiem. Tā kā surogācija Ķīnā nav legāla, tad likums viņas neaizsargā un nesniedz nekādas garantijas, kā arī surogātmātes bieži cieš no psiholoģiskiem traucējumiem, ko rada surogācija.

Tāpēc bieži vien izvēlas surogātmātes, kas jau ir dzemdējušas, jo viņas ir psiholoģiski izturīgākas.

Nereti jaunas meitenes Ķīnā izvēlas kļūt par surogātmātēm, lai nopelnītu naudu un atbalstītu savu ģimeni – māti un tēvu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!