Terorakti joprojām pārsteidz un šausmina veselas valstis un kontinentus, taču sprādzieni, bruņotu grupējumu uzbrukumi un ķīlnieku sagrābšanas politisku mērķu dēļ nav nekas jauns. Viens no starpkaru perioda lielākajiem teroraktiem notika Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā, kad Bulgārijas Komunistu partijas atzars uzspridzināja pārpildītas baznīcas jumtu, nogalinot 150 cilvēkus.
Pēc Pirmā pasaules kara Bulgārijā pie varas nāca autoritārais cars Boriss III. Savukārt valdībā sākotnēji grožus pārņēma zemnieku atbalstītās partijas, bet jau 1923. gadā tās apvērsumā gāza līdz tam mazākumā esošā vidusšķiras un uzņēmēju partiju veidota koalīcija.
Būdama nemierā ar apvērsumu, Bulgārijas Komunistu partija tā paša gada septembrī sarīkoja zemnieku un anarhistu atbalstītu apvērsumu. Komunistu spēki uzbruka vairākām armijas daļām un pat uz brīdi pārņēma atsevišķus ciemus, tomēr kopumā cieta neveiksmi. Pēc šīs sacelšanās partiju aizliedza un lielu skaitu aktīvistu arestēja.
Komunisti mainīja stratēģiju un izveidoja mazas militāras grupas sauktas par "šestorkām" nelielu uzbrukumu veikšanai. Vienā šādā grupā iesaistījās Svētās Svētdienas baznīcas ķesteris Petars Zadgorskis.
Viņš ierosināja nogalināt Policijas vadītāju Vladimiru Načevu un pēcāk viņa bērēs, kurām vajadzētu notikt Svētās Svētdienas baznīcā, sarīkot otru uzbrukumu. Ideja sapulcināt vienkopus un iznīcināt policijas eliti guva atbalstu partijas līderu vidū, tomēr starptautiskā organizācija Komunistiskā Internacionāle uzskatīja, ka sākotnēji jāveic sagatavošanās darbi, lai uzbrukumam sekotu plaša mēroga tautas sacelšanās.
1925. gada pavasarī pēc vairāku partijas līderu noslepkavošanas un apcietināšanas bulgāru komunisti nolēma plānu tomēr īstenot ātrāk. Viena no "šestorkām" Petara Abadžijeva vadībā, ar ķestera palīdzību Svētās Sestdienas baznīcā vairāku nedēļu laikā ienesa un bēniņos uzstādīja aptuveni 25 kilogramus sprāgstvielu, kuras varētu detonēt ar vada palīdzību.
Nogalinātā policijas vadītāja Vladimira Načeva bērēs tomēr bija pārāk liela apsardze, kā dēļ uzbrukumam tika izvēlēta cita komunistu upura - ģenerāļa un "Demokrātiskās vienotības" deputāta Konstantīna Georgijeva - bēru procesija.
Tā notika 1925. gada 16. aprīlī, un, lai palielinātu sprādziena upuru skaitu, komunisti pat izsūtīja viltus uzaicinājumus uz bērēm. Tās bija tik kupli apmeklētas, ka zārks pat tika pārvietots dziļāk baznīcā, lai visiem uz atvadu dievkalpojumu sanākušajiem būtu vieta.
Drīz pēc ceremonijas sākuma baznīcas ķesteris citam Abadžijeva "šestorkas" dalībniekam Nikolam Petrovam deva zīmi un atskanēja sprādziens. Tas daļēji sagrāva baznīcas griestu pārsegumu un sabojāja galveno kupolu. Krītošie griestu fragmenti nogalināja 150, bet ievainoja aptuveni 500 cilvēku. Lielākā daļa no viņiem bija valsts politiskās un militārās elites pārstāvji.
Tūlītēji valstī tika izsludināts karastāvoklis un dažu tuvāko nedēļu laikā tika apcietināti tūkstošiem cilvēku. Aptuveni 450 no viņiem tika nogalināti bez tiesas un aprakti masu kapā, kuru nejauši uzgāja vien 1950. gadā. Viņu vidū bija arī Bulgāru komunistiskās partijas līderi.
Tikmēr teroraktu pastrādājušās "šestorkas" līderim Abadžijevam, kā arī sprāgstvielu detonētājam Petrovam izdevās aizbēgt uz Padomju Savienību. Baznīcas ķesteris savukārt policijai padevās pats un tika notiesāts ar nāvi. Nāvesspriedums aizmuguriski tika piespriests arī citiem "šestorkas" dalībniekiem.
Lielo postījumu dēļ baznīca no 1927. gada līdz pat 1933. gada pavasarim piedzīvoja radikālu pārbūvi, un šobrīd tā lepojas ar ievērojami lielāku galveno kupolu.
2010. gadā bulgāru nacionālās televīzijas rīkotā aptaujā par pagājušā gadsimta spilgtākajiem notikumiem terorakts Svētās Svētdienas baznīcā saņēma visvairāk balsu kategorijā "krimināls notikums".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
