24. aprīlī tiek atzīmēti 100 gadi kopš armēņu masu slaktiņa sākuma toreizējā Osmaņu impērijā, kad dzīvību zaudēja līdz 1,5 miljoniem cilvēku un tika pilnībā iznīcināta armēņu kopiena mūsdienu Turcijas ziemeļaustrumos.

103 gadus vecā Silvarda Atajjana atceras dienu pirms 100 gadiem, kad viņu, viņas māsu un vecākus franču karavīri paglāba no draudošās nāves, vēsta aģentūra "Reuters".

Kamēr slaktiņa simtgadi aizēno diskusijas par to, vai notikušais ir atzīstams par genocīdu, Ankarai apgalvojot, ka nav notikusi organizēta kampaņa armēņu iznīcināšanai un nav bijušas nogalināšanas un deportāciju pavēles no varasiestādēm, Atajjanai apaļā gadadiena ir laiks pieminēt savu nogalināto tanti, onkuli, brālēnus un māsīcas.

Lai gan viņa norāda, ka nevēlas kavēties drūmās atmiņās, kundze joprojām var aprakstīt savu izglābšanos. "Mēs jurā redzējām lielu kuģi. Sievietes un vīrieši novilka virsdrēbes, piesēja tās pie nūjām un sāka tās krastā vicināt, lai signalizētu kuģim. Kuģa kapteinis ieraudzīja cilvēkus krastā," stāsta Atajjana, kurai aprīlī apritēja 103 gadi.

"Kuģa kapteinis nolaida ūdenī glābšanas laivas. Mēs pastāstījām viņam, ka 18 cilvēki jau ir miruši un ka mums vairs nav atlicis spēka. Mēs teicām, ka esam armēņi un kalnos slēpjamies no turkiem un ka mums nepieciešana palīdzība," atceras kundze.

Kapteinis apsolījis atsūtīt palīdzību astoņu dienu laikā. Pēc astoņām dienām patiešām ieradies franču kuģis un paņēmis bērnus un sirmgalvjus. Cilvēki nogādāti Ēģiptē.

Tagad Atajjana dzīvo Erevānā un ir viena no desmitiem tūkstošu cilvēku, kas piektdien piemin asiņaino slaktiņu.

Ceturtdien Armēnijas Apustuliskā baznīca kanonizēja 1,5 miljonus traģēdijas upuru, kas ir lielākā svēto iecelšana pasaules vēsturē.

1915. gadā ritēja Pirmais pasaules karš un Osmaņu impērija bija konfliktā ar Krieviju. 24. aprīlī Osmaņu impērijas vadība apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvjus, no kuriem daudzi tika uzreiz nogalināti.

Tad sākās grautiņi un armēņu slepkavības visā impērijas teritorijā. Daudzi cauri tuksnesim tika deportēti uz Sīriju un Mezopotāmiju, tūkstošiem ceļā zaudēja dzīvības.

Kamēr armēņu vēsturnieki uzskata, ka dzīvības slaktiņā zaudēja aptuveni 1,5 miljoni armēņu, Turcija atzīst aptuveni 500 000 bojāgājušo un atsakās notikušo atzīt par genocīdu.

Pirms 100 gadiem notikušo slaktiņu par genocīdu atzīst vairāk nekā 20 valstis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!