Foto: AFP/Scanpix

Sīrijas valdība, kura četrus gadus ilgajā pilsoņu karā cenšas nosargāt savas atlikušās pozīcijas, pirmdien galvaspilsētā Damaskā atklājusi Ziemeļkorejas dibinātāja Kima Irsena vārdā nosauktu parku, vēsta aģentūra AFP.

9000 kvadrātmetru lielais parks izveidots Damaskas dienvidrietumos vietā, kur nesen nošķūrētas māju drupas. Tikmēr netālu Damaskas dienvidos grupējuma "Islāma valsts" kaujinieki cīnās ar nemiernieku karavīriem, atzīmē AFP.

Foto: AFP/Scanpix

Svinīgo atklāšanas ceremoniju apmeklēja Sīrijas Ārlietu ministra vietnieks Faisals Mokdads. Kimu Irsenu, kurš pasaulē tiek uzskatīts par brutālu diktatoru, Mokdads raksturoja kā "vēsturisku valdnieku un līderi, kurš slavens ar savu cīņu par valsts atbrīvošanu un veidošanu".

"Tāpēc viņš ir pelnījis tikt godināts Sīrijā," uzsvēra Mokdads. Tāpat ministrs slavēja Ziemeļkoreju par to, ka tā "kopā ar Sīriju iestājas pret terorismu".

Foto: AFP/Scanpix

Uz AFP jautājumu par Ziemeļkorejas dibinātājam veltīto starptautisko kritiku ministrs atbildēja, ka tā ir "absurda un stulba".

Kima vārdā nosaukta arī parkam pieguļošā iela. Parks ir "Sīrijas kā partnera, valdības un tautas cieņas un mīlestības izpausme pret dižo līderi Kimu Irsenu", atklāšanā paziņoja Phenjanas sūtnis Sīrijā Jans Mjons.

Foto: AFP/Scanpix

Sīrijas konflikts ir rezultāts "ASV plāniem un sazvērestībai gāzt leģitīmo un neatkarīgo režīmu un paplašināt monopolu Tuvajos Austrumos", uzsvēra Phenjanas pārstāvis.

Sīrijas karš sākās 2011. gadā kā miermīlīgas pret valdību vērstas demonstrācijas, kas pārauga brutālā militārā konfliktā ar vairāk nekā 240 000 bojāgājušo.

Kims Irsens vadīja Ziemeļkoreju no tās dibināšanas 1948. gadā līdz savai nāvei 1994. gadā. Pēc tam varu pārņēma viņa dēls Kims Čenirs, bet pēc viņa nāves 2011. gadā valsts vadības grožus satvēra dibinātāja mazdēls un Čenira dēls Kims Čenuns.

Foto: AFP/Scanpix

Ziemeļkoreja, pret kuru tās kodolprogrammas dēļ ir vērstas ANO sankcijas, uztur militāras saites ar Damasku. Tiek uzskatīts, ka Phenjana palīdzēja Damaskai būvēt kodolobjektu, kuru 2007. gadā gaisa uzlidojumos sagrāva Izraēla.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!