Šogad, Katalonijas dienā 11. septembrī, katalāņu galvaspilsētā Barselonā notika ikgadēja Neatkarības demonstrācija. Pēc aptuvenām aplēsēm tika sasniegts jauns rekords - atbalstot Katalonijas neatkarību, ielās izgāja aptuveni divi miljoni Katalonijas iedzīvotāju. Nule par atbalstu neatkarībai paziņojuši arī lielā biznesa pārstāvji, kuri līdz šim bija neitrāli. No Eiropas Savienības un investoru viedokļa, tas ir ārkārtīgi nozīmīgs signāls.
Zīmīgi, ka Barselonā strādājošie ārzemju mediju žurnālisti jau novērtējuši Katalonijas neatkarības iespējamību par vismaz 75% tuvākajā nākotnē. Spānijas galvaspilsētā Madridē strādājošie ārzemju korespondenti uzskata, ka šāda iespējamība ir 50%.
Šogad uz tradicionālo 11. septembra demonstrāciju Barselonā katalāņus atbalstīt ieradušies arī demokrātijas vērtību aizstāvji un intelektuāļi no visas Eiropas, tai skaitā britu laikraksta "The Guardian" populārā sleju autore Sjūzena Mūra (Suzzane Moore), skotu kulta rakstnieks - "Transpotting" (Latvijā - "Vilcienvakte"), "Filth" un citu slavenu filmu un grāmatu autors Irivins Velšs (Irwine Welsh), amerikāņu un katalāņu populārā rakstniece Liza Kastro (Liz Castro) un arī šīs reportāžas autors - latviešu rakstnieks Otto Ozols, kā arī citi.
Simboliski, ka Katalonijā slavenā aktrise Silvija Bel pasākumā piedalījās ar kreklu, kuru rotāja Lielvārdes jostas fragments un uzraksts - "Latvia - Nice place" (latviski - "Latvija - jauka vieta"). Viņi visi redzami īpašajā portāla "Delfi" fotogalerijā.
Šogad demonstrācija notika pirms ļoti īpaša notikuma - 27. septembrī paredzētajām Katalonijas parlamenta vēlēšanām. Visas lielākās neatkarību atbalstošās partijas - gan labējās, gan kreisās - ir apvienojušas spēkus kopīgam sarakstam. Ja neatkarību atbalstošās partijas iegūs Katalonijas parlamenta vairākumu, tad tās ir solījušas nekavējoties uzsākt sarunu procesu ar Spānijas centrālo valdību par Neatkarības referendumu.
Šobrīd tiek prognozēts, ka šī vēlēšanu apvienība gūs vairākumu. Tās ir apsolījušas, ka izdarīs visu, lai nākamo 18 mēnešu laikā notiktu likumīgs Katalonijas neatkarības referendums, un katalāņiem beidzot kā senai Eiropas kultūras tautai beidzot tiktu dots vārds, lemjot par savas neatkarīgas valsts nākotni. Katalāņi uzskata, ka šādi tiks apliecinātas Eiropas demokrātijas pamata vērtības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
