Foto: LETA
Latvija pārējām abām Baltijas valstīm gatavojas piedāvāt „enerģētikas sadarbības paketi”, apsolot atbalstu Visaginas atomelektrostacijas projektā, ja vien kaimiņi piekāpsies un piekritīs, ka plānoto sašķidrinātās gāzes termināli jāceļ Rīgā, pirmdien raksta „Dienas bizness”.

„Jau tuvākajā laikā mēs aicināsim visus Baltijas enerģētikas ministrus pie viena galda un centīsimies ar viņiem vienoties. Mēs esam sagatavojuši savu piedāvājumu, kurā paredzam, ka baltieši solidāri sadarbosies enerģētikas projektu realizācijā - Lietuvā līdz 2020. gadam nododot ekspluatācijā Visaginas AES, Latvijā attīstot LNG termināli un Igaunijā attīstot jaunas elektroenerģijas ražošanas jaudas un vienojoties par kopīgu regulējumu attiecībā uz trešajām valstīm," laikraksts citē Latvijas ekonomikas ministru Arti Kamparu.

Jau vēstīts, ka pašlaik katra Baltijas valsts vēlas LNG termināli savā teritorijā: Lietuva Klaipēdā, Igaunijā Paldiskos un Latvija Rīgā. Eiropas Savienība ir gatava līdzfinansēt tikai vienu termināli, taču vietas izvēlē ES neiejaucas, par to jāvienojas baltiešiem pašiem.

Ekonomikas ministrija iecerējusi ar pārējiem baltiešiem vienoties pāris mēnešu laikā, lai vēl līdz šī gada beigām sāktu termināļa projektēšanu, vēsta „Dienas bizness". Terminālis Rīgā varētu izmaksāt 300-400 miljonus eiro. Pašlaik nav līdz galam skaidrs termināļa finansējuma modelis. Ja to finansētu kāds konkrēts investors, kas ieguldījumus atgūtu no termināļa peļņas, investoram, visticamāk, vajadzētu piedāvāt arī garantētās jaudas maksājumi, kurus solidāri būtu jāsedz visiem Baltijas gāzes patērētājiem ar tarifiem.

Pagaidām nav arī īstas skaidrības, no kurienes sašķidrinātā gāze termināļa vajadzībām tiks importēta. EM esot jau runājusi ar vairākām piegādes valstīm - Kataru, Alžīriju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un pat ASV, pieļaujot, ka arī piegādātāji varētu iesaistīties šajā projektā kā investori, vēsta laikraksts. „Interese no LNG piegādātājiem ir ļoti liela, jo Latvija LNG var iepirkt vasarā, kad viņiem tradicionāli ir zemākais noiets. Turklāt Baltijā nevienai kompānijai nav pieredze LNG pirkšanas un pārdošanas darījumos," skaidrojis EM valsts sekretārs Juris Pūce.

Eiropas Komisija esot norādījusi, ka LNG termināli nedrīkst būvēt neviena ar pašreizējiem gāzes piegādātājiem reģionā saistīta kompānija. Tātad var svītrot „Itera Latvija" šefa Jura Savicka ieceri Rīgas ostā. No neoficiāliem avotiem „Dienas biznesam" zināms, ka Savicka pašlaik nomātais zemesgabals ostā LNG terminālim Rīgā ir vispiemērotākais, tāpēc EM pieļauj, ka Rīgas brīvosta varētu lauzt nomas līgumu ar Savicki, jo viņš neesot veicis paredzētajos termiņos plānotās investīcijas.

„Ja mans zemesgabals ir vislabākais, tad ir jāsēžas pie viena galda un jāsarunā lietas, kā jau tas biznesā ir pieņemts. Taču pieļauju, ka tiks mēģināts viskautkas, lai man zemesgabalu atņemtu. Tādā gadījumā būs tiesas darbi," laikrakstam paskaidrojis Savickis. Viņš uzsver, ka LNG projektā Rīgas ostā nav iesaistījies ne kā „Itera", ne „Gazprom" pārstāvis: „Šajā uzņēmumā esmu privātpersona, nekur nav noteikts, ka es nedrīkstu iesaistīties dažādos biznesos. No LNG termināļa projekta aiziet netaisos, tagad jādomā, kāda būtu labākā struktūra projekta realizācijai."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!