Foto: AP/Scanpix
Gaidāmā Krievijas karaspēka atvilkšana no Sīrijas, par kuru tika paziņots pirmdien, palielinās spiedienu uz Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu, liekot viņam apspriest "politisku pāreju", pirmdienas vakarā paziņoja Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers.

"Ja paziņojums par Krievijas karaspēka atvilkšanu piepildīsies, tas palielinās spiedienu uz prezidentu Asadu, lai viņš beidzot nopietnā veidā [sarunās] Ženēvā apspriestu politisku pāreju, kas saglabā Sīrijas valsts stabilitāti visu iedzīvotāju interesēs," sacīja Šteinmeiers.

Pagaidu pamiers starp Asada spēkiem un opozīciju, kas 27. februārī stājās spēkā, lielā mērā ir ticis ievērots, bet tas neattiecas uz džihādistu grupējumu "Islāma valsts" un "Al Qaeda" filiāli "Nusras fronte".

Pirmdien Ženēvā sākās jaunas Sīrijas miera sarunas, bet starp abām pusēm pastāv strīds par Asada nākotni.

"Ja uguns pārtraukšana var būt pazīme tam, ka pēc pieciem kara gadiem konflikta puses beidzot ir nogurušas no kara un atzīst, ka neviens nevar militāri uzvarēt šajā konfiktā, tad ir cerība, ka pēc pieciem gadiem ... politisks risinājums var īstenoties," piebilda Šteinmeiers.

Jau ziņots, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien deva rīkojumu savam aizsardzības ministram sākt lielākās daļas Sīrijā izvietotā Krievijas armijas kontingenta atvilkšanu.

"Aizsardzības ministrijai un Bruņotajiem spēkiem izvirzītais uzdevums ir pilnībā izpildīts," Putins sacīja aizsardzības ministram Sergejam Šoigu. "Tāpēc es esmu aizsardzības ministram licis sākt mūsu karaspēka lielākās daļas atvilkšanu no Sīrijas Arābu Republikas," Putina teikto citēja ziņu aģentūra TASS.

Krievijas armijas kontingenta izvešana tiks sākta otrdien. Putins paudis cerību, ka Krievijas karaspēka atvilkšana būs stimuls Sīrijas konflikta atrisinājumam.

Putins un Asads tomēr arī vienojušies, ka Maskava Sīrijā paturēs gaisa spēku objektu, lai palīdzētu uzraudzīt pamiera progresu.

Krievijas bruņotie spēki Sīrijas pilsoņkarā Asada pusē iesaistījās pērn septembrī.

Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011.gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Karā dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 270 000 cilvēku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!