Zinātnieki atklājuši Lohnesa ezerā pazuduša briesmoņa paliekas. Tiesa, tas nav leģendārais Lohnesa ezera briesmonis Nesija, kuru visi meklējuši gadiem ilgi, bet gan nogrimis filmas rekvizīts, trešdien vēsta britu raidsabiedrība "Sky News".

Zemūdens izpētes robots atradis 1970. gadā nogrimušās Lohnesa ezera briesmoņa modeļa paliekas, kas tika izmantotas filmā "The Private Life of Sherlock Holmes". Kā vēsta "Sky News", kad filmēšana beigusies, tās nogrimušas.

Vēl nesen kāds zvejnieks bija apgalvojis, ka ezerā atklājis lielu plaisu, kur varētu ietilpt leģendārais Lohnesa ezera briesmonis. Taču ezera skenēšanas laikā iegūtie attēli liecina, ka tajā nav nekādu anomāliju vai neparastu parādību.

Lohnesa ezera projekta pētījumu vadītājs Adrians Šins apgalvojis, ka dziļākā vieta ezerā ir 230 metri. Viss ezers tiek skenēts ar augstas izšķirtspējas tehnoloģijām, kas pat var noskanēt 1500 metru dziļumā. Šī ezera skenēšana esot lielākā visas Lohnesa ezera izpētes laikā.

Zinātnieki arī šoreiz secinājuši, ka Skotijas ezera dzīlēs nevar atrast Lohnesa ezera briesmoni jeb Nesiju. Taču viņi ir pārliecināti, ka ezers sevī slēpj vēl zinātniekiem neatklātas lietas. Kā norāda zinātnieki, Lohnesa ezeru senāk bijis grūti izpētīt tikai tāpēc, ka tas esot ļoti dziļš, ar dažādām stāvām nogāzēm. Tāpat ezerā esošā ūdens pārredzamība esot ļoti slikta, jo tajā esot liels kūdras daudzums.

"Sky News" atgādina, ka zemūdens robotus parasti izmanto, lai meklētu ūdenī iekritušos lidaparātus, nogrimušus kuģus, kā arī citas lietas, kas saistītas ar zemūdens izpēti.

Vēstīts, ka senākās liecības par Lohnesa briesmoni atrodamas sestajā gadsimtā. Slavenākā Nesijas "fotogrāfija" ir datēta ar 1934.gadu, un tajā virs ūdens redzama liela jūras briesmoņa galva. Aptuveni 60 gadus vēlāk fotogrāfijas izpētē secināts, ka attēlā redzama jūras briesmoņa lelle, kas piestiprināta pie rotaļu zemūdenes.

Gadu gaitā briti veikuši neskaitāmus mēģinājumus atrast briesmoni. 2003.gadā BBC finansēja plašu zinātnisku pētījumu, kurā izmantotas zemūdens akustiskās lokācijas sistēmas un satelīta novērojumi, lai izpētītu Lohnesa ezera dzīles līdz pēdējam centimetram.

Pētījumā secināts, ka ezera tumšajās dzīlēs nekas neslēpjas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!