Vācijas kancleres Angelas Merkeles valdība atbalstījusi valsts pirmo civilās aizsardzības stratēģiju pēdējo 20 gadu laikā, lai labāk tiktu galā ar terorismu, kiberdrošību un uzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai.
Plāna detaļas vēl nav atklātas sabiedrībai, bet medijiem nopludinātajā valdības stratēģijas dokumentā minēta iespēja atjaunot obligāto militāro karadienestu, kā arī prasība likt pilsoņiem uzkrāt pārtiku un ūdeni ārkārtas situācijām.
Aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena tomēr izslēdz iespēju, ka varētu tikt atjaunots pastāvīgs obligātais militārais dienests. Ministre norādīja, ka kaut kāda veida civilais atbalsts karavīriem ir jāapsver, lai sagatavotos "tiem ārkārtas gadījumiem, kuri, kā mēs ceram, nekad nepienāks".
Plānu vēlāk trešdien prezentēs Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs un Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldes vadītājs Kristofs Ungers.
Nopludinātā Iekšlietu ministrijas dokumentā jaunā civilās aizsardzības stratēģija tiek pamatota, jo pieauguši "hibrīduzbrukumu" - konvencionālā, kiberkara un informācijas kara kombinācijas - draudi.
"Modernās infrastruktūras pieaugošā ievainojamība un mūsdienu sabiedrības atkarība no resursiem" par prioritāti padara civilo atbalstu karavīriem, ēku izturības nostiprināšanu un veselības aprūpes spēju uzlabošanu, atklāts dokumentā.
Opozīcija rosinātos priekšlikumus ir nosaukusi par panikas celšanu. Ierosinājums par 2011.gadā atceltā obligātā militārā dienesta iespējamu atjaunošanu radījis domstarpības Merkeles koalīcijā.
Vācija apspriež jaunu drošības stratēģiju pēc vairākiem pēdējā laikā notikušajiem teroraktiem un ņemot vērā spriedzi NATO un Krievijas attiecībās.
Pēdējoreiz civilās aizsardzības stratēģija Vācijā tika atjaunota 1995. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
