Foto: AP/Scanpix
ASV vadītās koalīcijas gaisa triecienos Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīma armijas pozīcijām valsts austrumos gājuši bojā vismaz 62 karavīri, sestdien paziņoja Krievijas un Sīrijas armija.

"Armijas lidmašīnas no starptautiskās pret džihādu vērstās koalīcijas veica gaisa triecienus pret Sīrijas spēkiem, kurus Deirezoras gaisa spēku bāzē ielencis grupējums "Daesh"("Islāma valsts")," teikts Krievijas armijas izplatītajā paziņojumā.

Tajā piebilsts, ka 62 karavīri gājuši bojā un simt citu ir ievainoti gaisa triecienos, ko, ielidojot Sīrijas gaisa telpā, veikuši divi iznīcinātāji "F-16" un divi "A-10".

"Uzreiz pēc koalīcijas triecieniem "Daesh" kaujinieki sāka ofensīvu," norādīts Krievijas armijas paziņojumā.

"Ja šie gaisa triecieni notika kļūdas mērķa koordinātās dēļ, tad tie ir tiešas sekas ASV atteikumam koordinēt ar Krieviju savu cīņu pret teroristu grupējumiem Sīrijā," tajā uzsvērts.

Teroristiskā grupējuma "Daesh" propagandas atzars "Amaq" paziņoja, ka kaujinieki ir ieņēmuši pakalnu, kurā notika gaisa triecieni.

Londonā bāzētā nevalstiskā organizācija "Sīrijas Cilvēktiesību observatorija" paziņoja par vismaz 80 nogalinātiem karavīriem, bet nevarēja precizēt, kas veica gaisa triecienus.

Sīrijas armija pret "Daesh" Deirezoras gaisa spēku bāzē cīnās kopš pagājušā gada.

Arī Sīrijas armija par gaisa triecieniem vainoja "ASV un to sabiedrotos, kas atbalsta teroristisko grupējumu "Daesh"".

Iepriekš tā paziņoja, ka situācija Sīrijā pasliktinās un ASV būs atbildīgas gadījumā, ja izsludinātais pamiers tiks lauzts.

Pamiers Sīrijā stājās spēkā pirmdien, tomēr vienošanās detaļas, tostarp reģioni, kuros varētu notikt kopīgi ASV un Krievijas triecieni, sabiedrībai nav zināmi. Krievija ir aicinājusi uz atklātību.

Krievijas un ASV kopīga militāra darbība Sīrijā var notikt tikai tad, ja Maskava un tās atbalstītais Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīms pilnībā ievēro saistības pārtraukt karadarbību uz septiņām dienām, kā to paredz vienošanās.

Savukārt Vašingtona ir apņēmusies panākt mēreno Sīrijas nemiernieku atšķelšanos no radikālajiem džihādistiem.

Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011.gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Atbilstoši jaunākajām sīriešu aktīvistu aplēsēm karā dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 300 000 cilvēku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!