Foto: AP/Scanpix
Austrijai, kas jau kopš jūlija dzīvo bez prezidenta, līdz brīdim, kad jaunā valsts galva stāsies savā amatā, būs jāgaida līdz nākamajam gadam, pirmdien lēmis parlaments.

Nākamais valsts prezidents amata zvērestu dos 26.janvārī, tas ir vairāk nekā mēnesi pēc tam, kad būs notikušas 4.decembrī gaidāmās vēlēšanas.

Tik ilgs laiks paredzēts tāpēc, lai varasiestādes varētu pārbaudīt visas iespējamās sūdzības par rezultātu viltošanu vai citiem vēlēšanu pārkāpumiem.

Pa pastu nodoto balsu skaitīšanā pieļauto pārkāpumu dēļ Konstitucionālā tiesa anulēja maijā notikušo vēlēšanu rezultātus, un nācās izsludināt jaunas vēlēšanas.

Taču valdībai nācās atlikt arī 2.oktobrī paredzētās atkārtotās vēlēšanas, jo izrādījās, ka pa pastu nosūtāmo biļetenu aplokšņu līme ir nekvalitatīva un aploksnes veras vaļā.

22.maijā notikušajās vēlēšanās uzvarēja kādreizējais "zaļo" līderis Aleksandrs van der Bellens, par kuru saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem balsoja 50,3% austriešu, kamēr galēji labējās Brīvības partijas (FPÖ) kandidātu Norbertu Hoferu atbalstīja 49,7% vēlētāju.

Sākotnējie balsu skaitīšanas rezultāti, kas tika iegūti pēc balsošanas biļetenu saskaitīšanas vēlēšanu iecirkņos, 22.maija vakarā liecināja, ka Hofers ir vadībā ar 3,8 procentpunktu lielu pārsvaru, taču situāciju mainīja pa pastu nobalsojušie, kas šogad sasniedza rekordlielu skaitu - 700 000.

Jau tūlīt pēc vēlēšanām FPÖ politiķi un partijas atbalstītāji sāka runāt par pieļautajiem pārkāpumiem, tostarp par pāragru pa pastu saņemto biļetenu aplokšņu atvēršanu.

FPÖ vērsās Konstitucionālajā tiesā, kas, ņemot vērā masveida pārkāpumus, kas tika pieļauti pa pastu saņemto biļetenu skaitīšanā, 2.jūlijā vēlēšanu rezultātus anulēja.

Aptaujas liecina, ka Hofers šobrīd ir vadībā, taču viņa pārsvars pār van der Bellenu sācis sarukt.

Saskaņā ar aptauju, kuras rezultātus nedēļas nogalē publicēja laikraksts "Österreich", par FPÖ kandidātu grasās balsot 51% austriešu, kamēr viņa sāncensis var cerēt uz 49% balsu.

Līdzšinējais Austrijas prezidents Heincs Fišers amatu atstāja 8.jūlijā, un valsts galvas pienākumus šobrīd pilda parlamenta spīkers un abi viņa vietnieki.

Paredzēts, ka trešdien parlaments pieņems īpašu likumu, ar kuru tiks apstiprināta vēlēšanu rīkošana 4.decembrī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!