Foto: AFP/Scanpix

Itālijas Lombardijas un Venēcijas reģionos svētdien notiek referendumi, kuros vēlētāji paudīs savu viedokli par autonomijas paplašināšanu.

Lai gan šo referendumu rezultāti nebūs tiesiski saistoši, augsta vēlētāju aktivitāte un pārliecinošs atbalsts lielākai autonomijai varētu stiprināt politiķus, kas vēlas vairāk nodokļu maksātāju naudas atstāšanu pašu teritorijās, kā arī lielāku teikšanu tādās jomās kā drošība, migrācija, izglītība un vide.

Lombardijas prezidents Roberto Maroni gan centies mazināt cerības uz augstu vēlētāju aktivitāti referendumā. Viņš izteicies, ka priecātos, ja tā sasniegtu 34%.

Lombardijā nav noteikts minimālais balsotāju aktivitātes līmenis, bet Venēcijas reģionā ir jānobalso vismaz 50% pilsoņu, lai referendums tiktu uzskatīts par notikušu.

Lai gan referendumi, kurus atļāvusi Itālijas konstitucionālā tiesa, nemudina uz neatkarību, centieni pēc lielākas autonomijas ir vērā ņemams drauds Romai.

Lombardijas un Venēcijas reģionu ekonomika nodrošina gandrīz trešdaļu no Itālijas iekšzemes kopprodukta (IKP).

Galēji labējā Ziemeļu līga, kas atrodas pie varas Lombardijā un Veneto, ir galvenā referenduma atbalstītāja.

Neviena partija neaģitē pret plašāku autonomiju, savukārt kritiķi norāda, ka referendums ir naudas izšķiešana un Ziemeļu līgas reklāmas pasākums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!