Libānas premjers sestdien ieradīsies Francijā un runās ar Makronu

Makrona administrācija trešdien atklāja, ka Hariri un viņa ģimene ir uzaicināta uz Franciju, tomēr tas nenozīmē, ka Libānas politiķis tur uzturēsies trimdā.

Saūda Arābijas ārlietu ministrs Adels al Džubeirs ceturtdien apstiprināja, ka Hariri, kurš atrodas šajā karalistē, var netraucēti atstāt Rijādu.

Hariri lēmums pieņemt Francijas uzaicinājumu ir "sākums risinājumam" krīzei, ko izraisīja viņa negaidītais lēmums atkāpties no amata, ceturtdien paziņoja Libānas prezidents Mišels Auns.

Libānas līdzšinējais premjerministrs Saads Hariri 4.novembrī negaidīti, atrodoties Saūda Arābijā, pavēstīja par atkāpšanos no amata.

Negaidītais paziņojums, kā arī tas, ka Hariri joprojām nav varējis Saūda Arābiju pamest, izraisījuši minējumus, ka Libānas premjers Saūda Arābijā apcietināts, iespējams, vērienīgās pretkorupcijas operācijas gaitā, kad tika aizturēti vairāki desmiti Saūda Arābijas elites pārstāvju.

Auns vēl trešdien pauda pārliecību, ka Saūda Arābija Hariri ir apcietinājusi. Pats Hariri svētdien apgalvoja, ka Saūda Arābijā atrodas brīvībā un "ļoti drīz" atgriezīsies Libānā.

Auns vēl nav pieņēmis Hariri demisiju, uzsverot, ka viņam jāatgriežas Libānā.

Hariri ir gan Libānas, gan Saūda Arābijas pilsonība, un viņam ir īpašumi arī Saūda Arābijā, kur viņa sieva un bērni dzīvojuši vairākus gadus.

Hariri 4.novembrī Saūda Arābijas televīzijā pārraidītā paziņojumā pavēstīja par demisiju, satricinot Libānas politisko vidi.

Libāna uzskata, ka Hariri piespieduši atkāpties un viņš tiek turēts Saūda Arābijā pret savu gribu.

Vairākas Libānas amatpersonas paudušas viedokli, ka Hariri vajadzētu atgriezties kopā ar ģimeni, lai Saūda Arābija nevarētu izdarīt uz viņu spiedienu.

Paziņojot par atkāpšanos no amata, Hariri sacīja, ka jūt apdraudējumu savai dzīvībai un nosodīja Irānu un tās atbalstīto Libānas šiītu grupējumu "Hizbollah" par nesaskaņu sēšanu arābu pasaulē.

Hariri, kurš ir sunnīts, premjera amatā stājās pagājušā gada nogalē, vadot nacionālās vienotības valdību, kurā darbojas arī "Hizbollah" bloka pārstāvji. Viņa valdībai lielā mērā izdevies pasargāt savu valsti no Sīrijas pilsoņkara ietekmes.

Saūda Arābija un Irāna Sīrijas un Jemenas konfliktos, kā arī Libānas politiskajā dzīvē atbalsta pretējās puses.

Saskaņā ar Libānas varas dalīšanas sistēmu prezidenta amats ierasti tiek kristiešiem, premjerministra amatu ieņem sunnītu musulmaņu pārstāvis, bet parlamenta spīkers ir šiīts. Ja tiktu izveidota jauna valdība, kas nosvērtos vairāk uz "Hizbollah" pusi, Libānai tas varētu nozīmēt lielākas starptautiskas izolācijas un iespējamu ASV sankciju risku.