Foto: LETA

Baltijas valstīs ir notikušas ļoti bīstamas populistiskas svārstības, komentējot norises banku sektorā un priekšlikumus saistībā ar augsto banku peļņu, Latvijas Bankas rīkotajā tautsaimniecības konferencē "Recepte ekonomikas izaugsmei" sacīja bijušais Zviedrijas finanšu ministrs Anderss Borgs.

"No makroekonomikas viedokļa pašreizējos lēmumus ir ļoti grūti izprast – parasti, ja ir augstāka inflācija, ir nepieciešama ciešāka fiskālā un monetārā politika, nevis procentu likmju samazināšana," viņš uzsvēra.

Vienlaikus viņš norādīja, ka problēmas pastāv arī attiecībā uz investīciju vidi.

"Ja tu esi zviedru akcionārs, un Baltijas valstis saka, ka vēl vairāk ar nodokļiem vajag aplikt Baltijas valstīs strādājošās Zviedrijas bankas, kurās ieguldīta šīs valsts investoru un iedzīvotāju nauda, tas nozīmē, ka zviedriem ir vairāk jāriskē un viņi par to grib saņemt papildu riska prēmiju. Jebkurš investors un akcionārs pasaulē to teiktu. Tāpat zviedru bankas apzinās AML (naudas atmazgāšanas) risku, un arī tie nepatīk akcionāriem. Ja ir bijis viens vai divi AML riski, tas bojā reputāciju," viņš uzsvēra.

It kā paši sev iešaujam sev kājā – no vienas puses, paceļam riska prēmijas, un akcionāri sagaida, ka atdeve būs lielāka, taču nopelnīt noteikti varēs mazāk, sacīja Borgs.

"Es agrāk biju Zviedrijas finanšu ministrs, mums gan nebija banku krīzes, tomēr 20-30% nodokļu maksātāju naudas bija jāiegulda bankās, jo banku krīze notika citur, tostarp Baltijas valstīs. Un, ja jūs piemērosiet lielākus nodokļus, tad Zviedrijas nodokļu maksātāji saņems mazāk naudas, kaut arī iepriekš paši ieguldījuši vairāk," viņš norādīja.

Valsts, kas stāv aiz jūsu bankām, nav Igaunija, Lietuva vai Latvija – tā ir Zviedrija, viņš uzsvēra.

"Būtu labi, ja mēs atrastu labu veidu, kā atgriezt politisko nenoteiktību zemā līmenī. Ja politiskais risks pastāv, riska prēmija būs augstāka. Zviedrija ir lielākais investors šajā valstī, un, kā jūs domājat, kuram pirmajam investori uzdos jautājumus par investīciju klimatu Baltijas valstīs? Skaidrs, ka viņi vaicās bankām. Ja šīs bankas investoriem teiks, ka šeit viss ir pilnīgi ačgārni, ir jāmaksā lielāki nodokļi par peļņu, bet darbība tiek papildus regulēta, tad investors padomās divreiz. Un tas, ko es redzu Baltijas valstīs, ir diezgan problemātiski. Palielināt riska prēmiju investīcijām nebūtu gudri," uzsvēra Borgs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!