Pirmdien "Jaunā vienotība" (JV) ārlietu ministra amatam izvirzīja Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieci Baibu Braži. Ārlietu ministra amata kandidāta izraudzīšanās prasījusi ilgāku laiku, nekā tas sākotnēji tika solīts. Par ko tas liecina, kā vērtējama diplomātes Bražes kandidatūra, kādas sekas valstij un "Jaunajai vienotībai" radījis Krišjāņa Kariņa (JV) specreisu skandāls, par to pirmdien, 15. aprīlī raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns sarunājās ar politologu, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekānu Jāni Ikstenu un politologu, Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošo pētnieku Ojāru Skudru.
Kā vēstīts, JV pirmdien ārlietu ministra amatam izvirzīja Braži. Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), iepriekš komentējot Bražes kandidatūru, pauda, ka uzrunājusi "esošajai starptautiskajai un drošības situācijai atbilstošu kandidātu ārlietu ministra amatam – profesionāli ar plašu pieredzi un zināšanām ārlietu jomā".
Iepriekš tikuši minēti arī citi kandidāti no JV rindām – bijusī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, Saeimas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis un citi, taču ir dažādi iemesli, kāpēc viņi nav uzskatīti par reāliem ārlietu ministra amata ieņēmējiem.
Braže ārlietu dienestā ieņēmusi dažādus amatus, tostarp bijusi Latvijas vēstniece vairākās valstīs. Pirms kļūšanas par īpašo uzdevumu vēstnieci 2023. gada vasarā, viņa kopš 2020. gada maija bija NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos.
Kā ziņots, ārlietu ministra amats kļuvis vakants pēc tam, kad to pēc privāto lidojumu skandāla atstāja Kariņš.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
