Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem 60-85% pasaules iedzīvotāju – gan no attīstītajām, gan jaunattīstības valstīm – piekopj sēdošu dzīvesveidu, līdz ar to tā ir viena no nopietnākajām, taču nepietiekami atbildīgi novērtētajām mūslaiku sabiedrības veselības problēmām. Kāpēc? Jo cilvēka organisms pilnvērtīgi funkcionē stāvus pozīcijā – efektīvāk darbojas gan sirds un asinsrites sistēma, gan arī zarnu trakts, bet fiziskas aktivitātes paaugstina enerģijas un izturības līmeni.

Sēdēšanai savukārt piemīt gluži pretējs efekts. Pirmkārt, tā ir tiešs iemesls ķermeņa masas pieaugumam, kas tālāk var izraisīt asinsspiediena paaugstināšanos, cukura līmeņa celšanos un holesterīna paaugstināšanos. Ilgstoša sēdēšana var būt arī iemesls mentāla rakstura saslimšanām kā depresija un trauksme. Sēdēšana var izraisīt dažādas gremošanas sistēmas un zarnu trakta problēmas – sākot no visbiežāk piesauktajiem aizcietējumiem līdz pat krietni vien nopietnākām diagnozēm. Un tas attiecināms uz jebkāda veida sēdēšanu – gan pie datora ekrāna, gan klientu apkalpošanas lodziņa, gan podnieka ripas, gan automašīnas stūres.

Nereti darbiniekiem pirmā sūdzība, ko izraisījis sēdošs darbs, ir muguras sāpes. Ilgstoša statiska poza apvienojumā ar ergonomiski nepiemērotu krēslu un galdu ir taisnākais ceļš uz muguras problēmām un ne tikai – nepareiza poza izraisa muskuļu saspringumu, kas savukārt tālāk var nospiest asinsvadus un nervus, izraisot roku un kāju tirpšanu, galvassāpes, reiboņus utt. Īpaši tam jāpievērš uzmanība, strādājot mājās, kur darba vide ne vienmēr ir iekārtota atbilstoši ergonomikas prasībām.