Dažādas atbalsta struktūrvienības un programmas, kā arī pašvaldību atbalsts Zemgales reģionā izveidojis labvēlīgu augsni biznesa attīstībai. Reģiona sniegtās iespējas novērtē ne tikai te strādājošie uzņēmēji, tās liek saausīties arī potenciālajiem biznesa uzsācējiem un investoriem. "Mūsu mērķis – lai Zemgalē izaug kāds vienradzis. "Startup" tipa uzņēmumi mums ir, un tas nozīmē, ka arī potenciāls ir. Pateicoties reģiona sniegtajām iespējām, šādam vienradzim ir visas iespējas izaugt," saka Zemgales Uzņēmējdarbības centra vadītāja Mairita Pauliņa.
"Šeit ir konkurētspējīga vide ar nākotnes potenciālu un infrastruktūru, kas turpina attīstīties," iepriekš teikto papildina centra vadītāja.
Reģions ar pievienoto vērtību
Zemgale ir Latvijas centrālais dienvidu reģions ar 10 742 kvadrātkilometru platību, un tajā ietilpst valstspilsēta Jelgava un pieci novadi – Dobeles, Jelgavas, Bauskas, Aizkraukles un Jēkabpils. Viens no reģiona būtiskākajiem plusiem ir izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums – galvaspilsētas un tās ostas tuvums, izdevīgie transporta koridori un krustpunkti, kā arī garā pierobežas zona. Šie kritēriji ir būtiski eksporta veicinātāji, kas uzņēmumiem var palīdzēt paplašināties un produkciju vai pakalpojumus realizēt ne tikai vietējā tirgū, bet arī ārvalstīs.
Zemgalē ir Latvijā auglīgākās lauksaimniecības zemes, kas aizņem aptuveni 43% reģiona teritorijas, tāpēc likumsakarīgi, ka pēc uzņēmumu skaita Zemgalē visvairāk to – 23% – darbojas tieši lauksaimniecības nozarē. Tajā pašā laikā šeit sastopama arī būvniecība, tirdzniecība, transporta un loģistikas sfēra, ieguves rūpniecība (grants karjeri utt.), enerģētikas nozare, pārtikas pārstrāde (ražošana) un tūrisms. Reģionā augsti attīstīta arī mežu nozare. Ļoti izplatīta koksnes pirmapstrāde, taču šajā nozarē potenciāls ir koksnes tālākas pārstrādes attīstīšanai.
Statistikas dati liecina, ka reģionā šobrīd darbojas 15 799 aktīvi uzņēmumi, bet IKP uz vienu iedzīvotāju Zemgalē sasniedz 10 714 eiro. Papildu pienesumu reģionam sniedz arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU), kas atrodas Jelgavā. "Uzņēmējiem ir potenciāls sadarbībai ar zinātniekiem, tā radot pievienoto vērtību savam biznesam, produktam vai pakalpojumam," piebilst Pauliņa.
Plaša atbalsta vide uzņēmējiem
Zemgale ir pateicīga vieta, kur uzsākt un attīstīt uzņēmējdarbību. Reģions var lepoties ar spēcīgu un daudzpusīgu atbalsta bloku, kuru veido atbalsta institūciju un pētniecisko resursu tīkls, uzņēmēju biedrības un pašvaldības.
"Visās pašvaldībās ir uzņēmējdarbības speciālists, kurš var sniegt konsultācijas un palīdzēt atrast nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar uzņēmējdarbību. Regulāri tiek rīkoti arī biznesa ideju konkursi, kuros uzņēmējiem iespējams iegūt finansējumu savu ideju realizācijai," stāsta Pauliņa.
Aizkrauklē darbojas novada uzņēmējdarbības atbalsta centrs, Bauskā – novada uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centrs, bet Dobelē – Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centrs. Tāpat arī dažāda veida atbalstu uzņēmējiem sniedz Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrs un Mairitas Pauliņas pārstāvētais Zemgales Uzņēmējdarbības centrs.
"Mēs cieši sadarbojamies ar pašvaldībām un atbalsta institūcijām, kā arī uzņēmējiem. Veidojam kopīgas darba grupas, pasākumus, pieredzes apmaiņas braucienus. Kopā mācāmies un attīstāmies, jo mūsu mērķis ir veidot spēcīgu kontaktu tīklu, lai uzņēmēji būtu maksimāli informēti par visām reģiona aktualitātēm, konkursiem un pieejamo finansējumu. Organizējam apmācības, seminārus, pieredzes apmaiņas braucienus. Rūpējamies arī par jauniešu iesaisti – ar dažādām aktivitātēm un pasākumiem mudinām interesēties par uzņēmējdarbību un sava biznesa veidošanu," stāsta uzņēmējdarbības centra pārstāve.
Atbalstu uzņēmējiem sniedz ne tikai pašvaldību un reģiona struktūrvienības, bet arī dažādas atbalsta institūcijas – "Altum", Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), Lauku atbalsta dienests (LAD), Latvijas Digitālās inovācijas centrs, vietējās rīcības grupas un citas institūcijas.
"Viens atbalsta sektors ir pašvaldības, taču varam lepoties arī ar atbalsta institūciju struktūrvienībām. Katrā novadā ir arī vietējā rīcības grupa (VRG), kas nodarbojas ar "Leader" programmas ieviešanu konkrētā teritorijā. "Leader" programmas finansējums ir paredzēts uzņēmējdarbības attīstībai, teritorijas sakārtošanai un sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai. Noteikti jāpiemin arī reģionā pieejamie zinātniski pētnieciskie resursi, piemēram, LBTU, Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts (MeKA), LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce" u. c.," papildina Pauliņa.
Finansējums uzņēmējdarbībai
Pašvaldības izsludina grantus uzņēmējdarbības attīstībai. Katra pašvaldība šajā ziņā darbojas pēc saviem ieskatiem. Jānorāda, ka biznesa ideju konkursi tiek rīkoti gan biznesa uzsācējiem, gan arī jaunajiem uzņēmējiem (līdz trim gadiem). Tāpat arī uzņēmējiem iespējams pieteikties "Altum" programmām un izmantot LIAA sniegtās iespējas.
"Uzņēmējiem finansiāli pieejams diezgan plašs atbalsts. Reģionā pieejamas arī visas valsts finanšu programmas no Eiropas Savienības (ES) fondiem. Niansēti – lauku teritoriju sakopšanai iespējams pieteikties LAD programmām. Atbalsta vide ir gana daudzveidīga, un to papildina spēcīga sadarbība starp dažādām institūcijām," skaidro Pauliņa.
Zemgales plānošanas reģionā ir arī reemigrācijas koordinators. Pērn pašvaldībām bija iespēja pieteikties finansējumam uzņēmumiem, kurus dibinājuši reemigranti vai kas vēlas nodarbināt reemigrantus. Centrs darbojas arī kā Eiropas digitālo inovāciju kontrolpunkts Zemgalē. "Strādājam ar uzņēmējiem, kas vēlas saņemt "Altum" vai LIAA finansējumu digitalizācijai," piebilst centra pārstāve.
Investoru piesaiste un nākotnes vīzija
Reģiona kopējai attīstībai ļoti būtiski ir investori. "Valstiskā līmenī investoru piesaiste industriālo parku izveidei vietējiem un investoriem ir prioritāte," skaidro Pauliņa. Zemgalē šobrīd aktuāli trīs lieli projekti – "Atjaunošanas noturības mehānisms", kam pieteikumu jau iesniegusi Jelgavas valstspilsēta (ar lidlauka teritorijas sakārtošanu), Taisnīgās pārkārtošanas fonda programma, kurā var iesniegt projektus par zaļo industriālo parku izveidi, kā arī var jau pieteikties Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumam industriālo parku sakārtošanai.
"Zemgales plānošanas reģions izstrādā plānu, kura ietvaros esam lūguši izpētīt teritorijas un aptaujāt pašvaldības, lai noskaidrotu, kādā virzienā pašvaldības vēlas attīstīties un kuras ir sakārtojamās teritorijas, kas veicinātu konkurētspējīgu ekonomiku, biznesa attīstību un jaunu investoru piesaisti," stāsta centra pārstāve.
Ilgtermiņa attīstības stratēģijā Zemgalē bioekonomika un lauksaimniecība joprojām ir būtiskas nozares. Stratēģijas veidošanā uzsvars tiek likts arī uz to, lai nākotnē apdzīvotas būtu ne tikai pilsētas, bet arī lauku apvidi. "Reģiona plāni iet sasaistē ar visu nacionālo plānu. Uzņēmumu konkurētspēja un izaugsme ir būtiska, un pievilcīgas industriālās vides veidošana un sakārtošana to veicina."
Daudzi reģiona nākotnes projekti valstiski jau iestrādāti, piemēram, "Rail Baltica" posms un stacijas Iecavā un Bauskā, Sēlijas militārā poligona izveide Aizkraukles un Jēkabpils novadā, kas uzņēmējiem būs potenciāla vieta un iespēja veidot piedāvājumu savām precēm un pakalpojumiem. Zemgales attīstībai pozitīvu ietekmi dos arī "Laflora" vēja parks Kaigu purvā un SIA "Latvijas vēja parki" vēja parka iecere Aizkraukles novadā.
Zemgales Uzņēmējdarbības centram ir būtiska loma uzņēmējdarbības atbalsta institūciju sadarbībā. Centrs ir atbalsta punkts reģionā esošajiem un topošajiem komersantiem, nodrošinot koordinētu atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai reģionā un veidojot vienotu konsultāciju tīklu. Plašāka informācija atrodama šeit: https://zuc.zemgale.lv/.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
