Invazīvā radioloģija — medicīnas nozare, kas pašlaik, iespējams, attīstās visstraujāk. Viens no galvenajiem tās principiem ir minimāla invāzija pacienta ķermenī. Šādas pacientu veselību saudzējošas procedūras aizvien biežāk tiek izmantotas ne tikai diagnosticēšanai, bet arī dažādu slimību, tostarp onkoloģisko, ārstēšanai. Plašāk par šo inovatīvo procedūru iespējām un pacientu ieguvumiem no tām stāsta Viļņas Universitātes slimnīcas Santaras klīniku Radioloģijas un kodolmedicīnas centra invazīvās radioloģijas speciālisti Dr. Donāts Jocjus (Donatas Jocius) un Invazīvās radioloģijas nodaļas vadītājs Dr. Marjus Kurmins (Marius Kurminas).
Invazīvā radioloģija kļūst aizvien nozīmīgāka daudzu klīnisku stāvokļu ārstēšanā
Dr. Marjus Kurmins saka, ka invazīvo radioloģiju tēlaini var nosaukt par mūsdienīgu procedūru džezu. Šī nozare aptver simtiem dažādu procedūru, ko veic caur adatas acs lieluma (līdz 2 mm) dūrieniem vai iegriezumiem, bet šo procedūru spektrs aizvien paplašinās. Metodiskā nozīmē tās ir diagnosticēšanas un ārstnieciskas procedūras, kas tiek veiktas attēlveidošanas (piem., ultraskaņas, rentgena, datortomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses tomogrāfijas) kontrolē. Bez plaša iegriezuma, sasniedzot dziļākas struktūras un visu precīzi kontrolējot reāllaikā, tiek nodrošināta ļoti precīza ārstēšana, pacienti piedzīvo mazāk sāpju, saīsinās viņu hospitalizācijas un rehabilitācijas ilgums, vienlaikus samazinās arī komplikāciju risks. Procedūrām izmantotie līdzekļi un medicīniskās ierīces tiek pastāvīgi pilnveidotas, izmanto mākslīgā intelekta risinājumus, tāpēc minimāli invazīvās procedūras neizbēgami kļūst par pirmo izvēli daudzu klīnisku stāvokļu ārstēšanai.
"Veicot diagnostikas procedūras, tiek konstatētas izmaiņas asinsvados (angiogrāfija), žultsvados (holangiogrāfija) vai paņemts audu paraugs, ja ir aizdomas par ļaundabīgu procesu (biopsija). Ārstēšanas nolūkos, izmantojot dažādus katetrus, iekļūst asinsvadā vai kanālā un veic sašaurinājumu paplašināšanu ar speciāliem baloniem (angioplastika) vai nostiprina asinsvada sieniņas ar dažādām metāla caurulītēm (stentēšana). Asinsvadus var steidzami attīrīt (trombektomija), piemēram, galvas smadzeņu, zarnu trakta vai ekstremitāšu artēriju oklūzijas gadījumā, vai bloķēt, piemēram, asiņošanas laikā. Var bloķēt arī asinsvadus, kas baro audzējus vai citas struktūras (piemēram, dzemdes miomas, varikocēles, arteriovenozas malformācijas vai pat mazas, piemēram, locītavas iekaisumu un sāpes izraisošas, artērijas). Audzēji tiek iznīcināti ar aukstumu (krioablācija), karstumu (mikroviļņu vai radiofrekvences ablācija) vai ar elektroimpulsu palīdzību, ievadot speciālus elektrodus," par invazīvās radioloģijas iespējām stāsta Dr. M. Kurmins.
Pēc Invazīvās radioloģijas nodaļas vadītāja teiktā, īpaši inovatīvi līdzekļi tiek izmantoti galvas smadzeņu aneirismu ārstēšanai. Bojātā galvas smadzeņu apvidū caur cirkšņa vai rokas artēriju ievadot ļoti tievus katetrus, dažas stundas strādā ar speciālu 3D "karti" platformā un, ja ir standarta gaita bez komplikācijām, jau nākamajā dienā pēc procedūras pacients var atgriezties pie ierastajām ikdienas nodarbēm.
Pēc Dr. M. Kurmina teiktā, pēdējos gados īpaša uzmanība tiek pievērsta sarežģītu aortas aneirismu endovaskulārai ārstēšanai. "Tagad mēs varam lepoties, ka šobrīd šajā nozarē esam līderi Baltijas valstīs. Ar individuāli pielāgojamiem pārklātiem stentiem (stentgraftiem) varam rekonstruēt visu lielāko cilvēka ķermeņa artēriju, ievietojot papildu caurulītes katrā tās atzarā, kas baro iekšējos orgānus, tādējādi novēršot tās plīsumu. Pirms pus gada individuālo stentgraftu izmantojām īpašā vietā — aortas lokā ar zariem, kas apgādā smadzenes ar asinīm. Šīs procedūras, kas ilgst aptuveni trīs stundas, galvenā priekšrocība ir tā, ka tās laikā nav nepieciešama mākslīga asinsrites uzturēšana vai krūškurvja atvēršana — pietiek ar artēriju piekļuves punktiem kājās un rokās līdz 8 mm diametrā," par sasniegumiem priecājas invazīvās radioloģijas speciālists.
Invazīvā radioloģija ir neatņemama mūsdienu vēža ārstēšanas sastāvdaļa
Saskaņā ar invazīvās radioloģijas speciālista Dr. Donāta Jocjus teikto, invazīvās radioloģijas nozare, kas attīstās īpaši strauji, ir invazīvā onkoloģija. Mūsdienu medicīnas attīstības tendence — metodes, kas ir minimāli invazīvas un pēc iespējas mazāk traumē pacientu, to galvenais mērķis — panākt tādu pašu vai pat labāku ārstniecisko efektu, samazinot komplikāciju risku un ātrāk atgriežot pacientu ierastajā dzīves ritmā. Tāpēc gan invazīvā radioloģija, gan invazīvā onkoloģija, kad visas procedūras un operācijas tiek veiktas caur nelieliem iegriezumiem vai dūrieniem, aizvien vairāk ienāk pacientu ārstēšanā. BCLC (angļu val. — Barcelona Clinic Liver Cancer) 2022. gada vadlīnijās primāriem agrīnas stadijas aknu (aknu šūnu karcinoma) audzējiem, kuru izmērs nepārsniedz 2 cm, termoablācija tiek ieteikta kā izvēles metode, kas ir līdzvērtīga ķirurģiskai ārstēšanai. Pašlaik notiekošie starptautiskie zinātniskie pētījumi, piemēram, termoablācijas un kolorektālā audzēja aknu metastāžu ārstēšanas ar operāciju salīdzinājums arī sola, ka ablācija būs līdzvērtīga operācijai.
"Invazīvajai radioloģijai ir daudz priekšrocību, ārstējot audzējus. Salīdzinot ar ķirurģiskām operācijām, tās ir minimāli traumatiskas procedūras, kam ir maz komplikāciju. Veicot minimāli invazīvas procedūras, tiek saglabāta nosacīti liela ārstējamā orgāna daļa, tāpēc daudz mazāk cieš tā funkcija. Pēc invazīvās radioloģijas procedūras pacienti bieži jau nākamajā dienā jūtas labi, viņiem nav nekādu paliekošu seku, viņi var bez problēmām kustēties, tāpēc vairumā gadījumu var doties mājās. Īss hospitalizēšanas laiks un ātra atveseļošanās pēc procedūras ir nozīmīgas priekšrocības — pacienti jūtas labi, var ātri atgriezties ikdienas aktivitātēs un darbā, kas ir svarīgs, lai gan reti mērīts ekonomisks faktors," uzsver Dr. D. Jocjus.
Dr. M. Kurmins saka, ka invazīvās onkoloģijas arsenālā ir daudz pretvēža ieroču, kurus iespējams kombinēt ar citām ārstēšanas metodēm onkoloģisko slimību profilaksei un kontrolei. Lokālas un ļoti precīzas invazīvās onkoloģijas procedūras ir īpaši svarīgas pacientiem, kuriem nevar veikt operāciju slimības izplatības, blakusslimību vai citu iemeslu dēļ.
Viena no inovatīvākajām pašlaik izmantotajām minimāli invazīvajām metodēm ir embolizācija. "Izmantojot šo metodi, mēs varam ar speciāliem mikrokatetriem nokļūtu līdz asinsvadiem, kas baro audzēju, un tos bloķēt ar dažādām mikrosfērām, līmēm u. tml. Procedūru, kad īpašas daļiņas piesūcina ar ķīmijpreparātiem, tādējādi radot divkāršu iznīcinošu iedarbību uz patoloģisko veidojumu (tajā nenonāk augšanai nepieciešamās asinis un skābeklis, bet šūnās nonāk zāles), sauc par transarteriālu ķīmijembolizāciju (TACE). Vēl viena pēdējos gados mūsu klīnikās aizvien biežāk izmantotā metode ir radioembolizācija (TARE). Šo ārstēšanas metodi izmanto aknu audzēju un aknu metastāžu gadījumos, kas nav piemēroti ķirurģiskai ārstēšanai. Procedūrai izmanto radioaktīvā holmija izotopu, ko injicē plastmasas mikrosfēru (mikrogranulu) veidā. Mikrosfēras tiek izkliedētas audzēja audos, bet izotopa izstarotais beta starojums ietekmē audzēja bioloģiju un veicina šūnu bojāeju," stāsta Dr. M. Kurmins.
Daudznozaru komanda palīdz nodrošināt optimālu ārstēšanu ikvienā gadījumā
Universitātes slimnīcas ir īpašas ar klīnisko gadījumu komplekso raksturu, jo šeit nonāk pacienti ar vissarežģītākajām veselības problēmām. "Tiek veikti zinātniski pētījumi, speciālisti pastāvīgi pilnveidojas, tiek izmantotas progresīvas, zinātniski pamatotas ārstēšanas metodes un vismodernākās iekārtas, kas mūsu pacientiem sniedz iespēju atgriezties pilnvērtīgā dzīvē visātrākajā iespējamā veidā. Mūsu nodaļā veicamo procedūru klāsts ir ļoti plašs un pastāvīgi paplašinās, varam ārstēt visus orgānus. Arī mūsu pacienti ir ļoti dažādi — no jaundzimušajiem līdz cienījama vecuma senioriem," stāsta Dr. M. Kurmins.
Intervējamie uzskata, ka viens no stūrakmeņiem, lai nodrošinātu optimālu ārstēšanu ikvienam onkoloģiskajam pacientam, ir daudznozaru komanda (angļu val. — multidisciplinary team). Iesaistoties daudziem dažādiem medicīnas speciālistiem, apspriešanas laikā tiek izvērtēti konkrētā pacienta dati, vajadzības un gaidas, izstrādāts konkrēts šā pacienta ārstēšanas plāns, tādējādi samazinot kļūdīšanās iespējas.
Dr. Donāts Jocjus stāsta, ka pašlaik Viļņas Universitātes slimnīcas Santaras klīniku invazīvās radioloģijas speciālists, tāpat kā citu nozaru speciālisti, ir daļa no nedalāmas daudznozaru komandas, un minimāli invazīvas audzēju ārstēšanas metodes bieži paplašina pacientu ārstēšanas iespējas. "Piemēram, neliela audzēja ķirurģiska ārstēšana aknu centrālajā daļā var būt sarežģīta (jānoņem liela aknu daļa), savukārt veikt neliela audzēja ablāciju ir salīdzinoši vienkārši. Saskaramies ar gadījumiem, kad ķirurģiska audzēju izņemšana ir ārkārtīgi sarežģīta vai pat tehniski neiespējama, kamēr ar invazīvās radioloģijas metodēm šādus audzējus var iznīcināt," stāsta Dr. D. Jocjus.
Dr. Marjus Kurmins norāda, ka pagaidām ne visi speciālisti vai ģimenes ārsti zina to, ka pacientu var nosūtīt uz konsultāciju tieši pie invazīvās radioloģijas speciālista. Daudzi cilvēki joprojām iztēlojas, ka radiologs ir tikai "fotogrāfiju" aprakstītājs, taču tieši šīs pamatzināšanas ir pamats kvalitatīvai un garantētai pacienta aprūpei šajā vizualizācijas medicīnas laikmetā. Jau tagad darbs operāciju zālē vairumā gadījumu vairs netiek plānots bez attēlveidošanas kontroles ierīces, bet ārstēšanas vadlīnijās jau kādu laiku tiek norādīts, ka arī centrālās vēnas punkciju veicot ultraskaņas kontrolē, var izvairīties no retām, bet ļoti sāpīgām komplikācijām. Iespējai redzēt to, ko dari, ir ļoti liela nozīme veiksmīgā ārstēšanā," uzsver invazīvās radioloģijas speciālists.
Inovatīvas navigācijas sistēmas iespējo precīzāk iznīcināt vēža šūnas
Vēl viens jaunums, ko Santaras klīnikās izmanto invazīvās radioloģijas procedūrās, ir inovatīva navigācijas sistēma nieru un aknu vēža ablācijas (vēža šūnu iznīcināšanas) procedūrās. Šī rīka mērķis ir palīdzēt ātri un precīzi veikt procedūru, tādējādi samazinot kopējo procedūras ilgumu. Sistēma samazina cilvēkfaktora radītos riskus, sniedzot iespēju precīzāk iznīcināt vēža šūnas un novērtēt ārstēšanas efektu pašas procedūras laikā. "Ķirurģijā mums ir radikāla rezekcijas mala (tas nozīmē, ka audzējs tiek izņemts veselo audu robežās, bet operācijas zonā audzēja vairs nav), savukārt, veicot invazīvās radioloģijas procedūras, audzējs fiziski paliek, bet to iznīcina kritiska temperatūra, tāpēc tas ir "nedzīvs". Izmantojot navigācijas sistēmu, varam novērtēt, vai ārstētajā zonā nav palicis neskarts audzējs, salīdzinot (sapludinot) attēlus pirms un pēc ārstēšanas — navigācijas sistēma to procedūras laikā veic automātiski. Tas atvieglo lēmumu pieņemšanu un palielina procedūras efektivitāti. Pateicoties šim rīkam, varam sasniegt labākus rezultātus, ārstējot dažādu lokalizāciju audzējus (aknu, nieru, aizkuņģa dziedzera, plaušu, kaulu), samazināt atkārtotu biopsiju un atkārtotu ārstēšanas procedūru skaitu," saka Dr. D. Jocjus.
Saskaņā ar zinātnisko publikāciju datiem, izmantojot navigācijas sistēmas, tiek panākta lielāka efektivitāte, salīdzinot ar parasto attēlveidi invazīvās radioloģijas procedūras laikā.
Santaras klīnikās — jaunākie radioloģijas zinātnes un tehnoloģiju sasniegumi
Šodien Viļņas Universitātes slimnīcas Santaras klīniku Radioloģijas un kodolmedicīnas centrā, izmantojot jaunākos radioloģijas zinātnes un tehnoloģiju sasniegumus, pacientiem tiek sniegti visaugstākā līmeņa diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumi. Centra struktūru veido trīs nodaļas. Vienas no tām — Invazīvās radioloģijas nodaļas — vadītājs Dr. Marjus Kurmins saka, ka šodien šķiet, ka citādi nemaz nevar būt, tomēr šādas nodaļas izveidošanai bija vajadzīga liela kolēģu saliedētība un tālredzīgs administrācijas atbalsts. Agrāk speciālisti, kas veica invazīvās radioloģijas procedūras, bija izkaisīti pa dažādām nodaļām, tāpēc bija grūti optimāli organizēt darbu.
"Jau vairākus gadus strādājam ar kvalitatīvām iekārtām jaunās operāciju zālēs. Augsti kvalificēti cilvēkresursi un jaunākās tehnoloģijas, pieaugoša speciālistu pieredze palīdz nodrošināt visaptverošu visaugstākā līmeņa radioloģisko diagnostiku un veiksmīgi ārstēt arvien sarežģītākus slimību gadījumus. Esam lieliska komanda, katrs no nodaļā strādājošajiem speciālistiem proaktīvi specializējas savā izvēlētajā jomā. Kolektīvs aug gan skaita, gan kvalifikācijas ziņā — mēs sadarbojamies ar zinātniekiem no Eiropas un visas pasaules, adaptējam jaunākos pasaules sasniegumus, dalāmies pieredzē ar citu valstu speciālistiem. Lai gan līdz tādai nodaļai, kādu ar kolēģiem kopā iztēlojamies, vēl daudz darāmā, domāju, ka esam uz pareizā ceļa. Turklāt mēs labprāt nodaļā pieņemtu darbā māsas, kuras vēlas strādāt ar inovācijām un palīdzēt veikt unikālas procedūras, tāpēc tās, kurām tas interesē, lūdzam ar mums sazināties," saka Dr. Marjus Kurmins.
Pēc Donāta Jocjus teiktā, invazīvā radioloģija, īpaši veicot asinsvadu intervences, šobrīd kā medicīnas nozare tiek aktīvi attīstīta visās trīs Baltijas valstīs. Kaut arī, pēc viņa teiktā, Lietuvā neangioloģiskās invazīvās radioloģijas procedūras ir vairāk progresējušas apjoma ziņā — mūsu valstī ir ne viena vien ārstniecības iestāde, kurā plaši izmanto minimālas intervences invazīvās radioloģijas metodes aknu, nieru, plaušu un kaulu audzēju ārstēšanā, — šajā virzienā strādā arī latvieši un igauņi, ar kaimiņu valstu kolēģiem pastāvīgi notiek pieredzes apmaiņa.
"Esmu pārliecināts, ka šajā nozarē mēs neatpaliekam no Rietumeiropas, bet mūsu kopējais darbs palīdzēs nodrošināt optimālu un mūsdienīgu onkoloģisko pacientu aprūpi gan Lietuvā, gan Baltijas valstīs," uzsver Dr. Donāts Jocjus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
