Galvenais mērķis pašbraucošo automobiļu radīšanā, protams, ir uzlabot satiksmes efektivitāti un palielināt drošību. Viens no autonomi braucošo spēkratu pionieriem - tehnoloģiju gigants Google - izcēlis, ka 94% ASV ceļu satiksmes negadījumos pie vainas ir cilvēku pieļautās kļūdas. Cilvēcisko kļūdu izskaušana gan būtu tikai viena no daudzām pašbraucošo spēkratu priekšrocībām:
- Palielinātos satiksmes efektivitāte un mazinātos sastrēgumi, jo būtu nepieciešamas mazākas distances starp robotu vadītajiem auto
- Ar savu auto varētu pārvietoties arī cilvēki, kuriem tas vecuma, veselības vai citu apstākļu dēļ būtu liegts
- Atkristu automašīnu novietošanas problēma, jo pasažieris varētu tikt izlaists tam nepieciešamajā vietā, bet stāvvietu auto pēc tam sameklētu pats
- Pašbraucošais auto spētu ietaupīt īpašnieka laiku, pats dodoties uz servisu vai auto mazgātavu
- Brauciena laiku būtu iespējams pavadīt nevis stūrējot, bet gan, piemēram, lasot, strādājot vai droši komunicējot ar līdzbraucējiem.
Līdzi gan šīm priekšrocībām nāk arī vairāki trūkumi:
- Nav izslēdzamas datoru/robotu tehniskās kļūdas, ar kurām ikdienā saskaramies lietojot datorus un viedtālruņus. Ja datoru un tālruņu gadījumā tas parasti pabojā vien mūsu nervus, tad kļūda pašbraucošā automobilī var izraisīt avārijas ar nopietnām sekām
- Var mainīties ekonomiskā situācija daudziem cilvēkiem, jo ar laiku vairs nebūtu nepieciešami taksometru, sabiedriskā transporta un kravas auto šoferi
- Nebūs vairs iespējams izbaudīt braukšanas prieku, ko daudziem vēl arvien sniedz sava auto vadīšana
Galvenais jautājums pēc BALTIE.LV pārdošanas vadītāja Kārļa Eida domām ir nevis vai bet kad pašbraucošie auto kļūs par realitāti, un vai patiešām datori kopā ar dažādiem sensoriem, lāzeriem, radariem un kamerām jau tuvāko piecu vai desmit gadu laikā spēs aizstāt cilvēku auto vadīšanā?
Uz šo jautājumu, protams, skaidras atbildes vēl nav, tomēr visi vadošie auto ražotāji un koncerni pēdējos gados strādā pie pašbraucošo automobiļu izstrādes un testēšanas. Plašāko publicitāti šajā jomā ieguvis tehnoloģiju gigants Google, kas pēdējo sešu gadu laikā ar dažādiem pielāgotiem automobiļiem un arī pašu izstrādātu spēkratu veikuši vairāk nekā 1,5 miljonu testa kilometru. Tas bijis iespējams, jo pēdējo trīs gadu laikā četri ASV štati savās ielās atļāvuši veikt pašbraucošo automobiļu testus. Robotu vadītus testa auto varam nu jau sastapt arī vairāku Eiropas valstu, piemēram, Vācijas un Zviedrijas ielās.
Lai arī šo tehnoloģiju attīstītāju paziņojumos bieži vien tiek pieminēts, ka cilvēki pašbraucošos auto varētu sākt izmantot jau 2020. gadā, tas pagaidām uzskatāms vien par minējumu. Tikmēr reāls fakts ir zviedru ražotāja Volvo izziņotais plāns līdz 2017. gadam palaist projektu, kā ietvaros 100 klientu rīcībā nodos pašbraucošos automobiļus. Braukšana gan notiks pa iepriekš apstiprinātiem ceļiem 50 kilometru rādiusā ap ražotāja mītnes pilsētu Gēteburgu, kuros nebūs sastopami nedz gājēji, nedz riteņbraucēji. Tomēr, iespējams, ka šī būs pirmā klientu, nevis ražotāja testa pilotu saskarsme ar robotu vadītajiem spēkratiem.
Kamēr pašbraucošie automobiļi tomēr vēl pieskaitāmi pie nākotnes tehnoloģijām, izcelsim piecas tehnoloģijas, kas pieejamas BALTIE.LV salonā esošajos auto un kas jau šobrīd auto vadīšanu padara daļēji autonomu:
- Joslu asistents - automašīna fiksē joslas marķējumus un brīdī, kad autovadītājs kādu no tām šķērso, neieslēdzot pagriezienu, atskan vai parādās brīdinājums un var vibrēt arī stūre. Ja pilsētas apstākļos šis asistents var likties lieks, tad garākā braucienā ārpus pilsētas tas var izglābt noguruša vadītāja dzīvību
- Aklās zonas asistents - ar sensoru palīdzību tiek uztverti satiksmes dalībnieki, kas atrodas jūsu vadītā spēkrata aklajā zonā, un par tiem sistēma attiecīgi brīdina. Galvenais ieguvums ir drošāka joslu maiņa pilsētas satiksmē
- Adaptīvā kruīzkontrole - no vienkāršas ātruma uzturēšanas šī sistēma attīstījusies jau līdz daļēji autonomai auto vadīšanai. Apvienojumā ar vairākiem citiem asistentiem jaunākās paaudzes kruīzkontroles spēj ne vien apstādināt auto un, vadoties pēc priekšējā auto, atsākt braukšanu, bet arī ar paša auto vadītām stūres korekcijām noturēt automašīnu joslā. Šādas sistēmas savos flagmaņos piedāvā tādi ražotāji kā Audi, BMW un Volvo
- Automātiska šķēršļu apbraukšana - ja pirms pāris gadiem liela inovācija bija automašīnas autonoma apstāšanās pirms šķēršļa, tad tagad Audi jaunajā Q7 ir gājis soli tālāk - izvairīšanās asistents ne tikai atpazīst šķēršļus un bremzē, bet arī, ja vadītājs kaut nedaudz pagriež stūri, palīdz tos apbraukt, pastiprinot stūres kustības
- Autonomais novietošanas asistents - šī sistēma, kas ar sensoru palīdzību pati ceļa malā atpazīst brīvas stāvvietas un spēj automašīnu tajā ievietot, krietni atvieglo dzīvi cilvēkiem, kuriem auto novietošana sagādā pamatīgas galvassāpes. Jaunākajās sistēmās vadītājam vien jāpārslēdz ātrumi, kamēr stūres un pedāļu kustības izpilda pats auto.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
