''Šis ir pārmaiņu gads 2. pensiju līmeņa tirgū.
Ne tikai tādēļ, ka startējis INDEXO projekts, pēc četrpadsmit stagnācijas gadiem pirmo reizi Latvijas iedzīvotājiem piedāvājot modernu, zemu izmaksu pensiju plānu. INDEXO ir iekustinājis debates sabiedrībā un aktivizējis konkurenci snaudošā finanšu nozares nostūrī, kas līdz šim garantēja vieglu peļņu lielajām Latvijas bankām. Tomēr veselīgas konkurences pamatā ir spēcīga likumiskā vide,'' stāsta Toms Kreicbergs, "Indexo" izpilddirektors.
Esam priecīgi, ka vienlaicīgi situāciju 2. pensiju līmeņa tirgū cenšas uzlabot arī valsts. Pašreiz Saeima skata divus likumprojektus par grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā. Tiek apspriesti dažādi grozījumi ļoti atšķirīgās redakcijās.
Grozījumu gala versija atstās ilgstošu iespaidu uz 2. pensiju līmeņa darbību. Tādēļ vēlamies vērst likumdevēju un sabiedrības uzmanību uz trīs punktiem, kurus būtu jāiekļauj grozījumos:
1. Fondētā pensiju kapitāla mantojamība.
Aicinām noteikt: ja 2. pensiju līmeņa dalībnieks mirst pirms pensijas vecuma, uzkrājums nododams dalībnieka mantiniekiem.
Mēneša laikā, kopš portālā ManaBalss.lv aizsākām iniciatīvu par mantojamu 2. pensiju līmeņa uzkrājumu, to parakstījuši jau 6500 cilvēki. Tik liela sabiedrības atsaucība tēmai, kas saistīta ar uzkrājumiem, Latvijā ir retums. Tas parāda – Latvijas iedzīvotājiem šis jautājums ir svarīgs.
6 % strādājošo algas uzkrājas 2. pensiju līmenī, lai nākotnē mūsu ģimenēm būtu, no kā dzīvot. Pašreiz, ja cilvēks iet bojā pirms pensijas vecuma, viņa ģimene šo naudu pazaudē (dažos gadījumos tiek izmaksāta apgādnieka zaudējuma pensija). Tas ir netaisnīgi. Tas arī mazina motivāciju maksāt nodokļus un sekot savam uzkrājumam.
Zaudētā uzticība sistēmai ir ļoti būtiska, bet pienesums speciālajam pensiju budžetam, ko rada nemantojams pensiju kapitāls, ir samērā neliels. Tas pašreiz ir 6 – 7 miljoni EUR gadā. Salīdzinājumam – pagājušajā gadā 2. pensiju līmeņa pārvaldīšanas komisijās vien samaksājām 40 miljonus EUR.
Laiks ieviest mantojamības principu, kurš jau strādā Lietuvā un Igaunijā.
2. Paaugstināts limits ieguldījumiem akciju tirgū – piemērots visiem aktīvajiem pensiju plāniem.
Ir atbalstāmas izmaiņas, kas ar nākamo gadu ļaus ieguldīt 75 % pensiju plāna līdzekļus akciju tirgū. Pašreizējais regulējums, kas pieļauj ne vairāk kā 50 % līdzekļu ieguldījumu akciju tirgū, ir pretrunā ar pasaulē atzītiem ieguldījumu pamatprincipiem.
Cilvēkiem, kuriem līdz pensijai laiks vēl mērojams padsmit un vairāk gados, jāvar izvēlēties pensiju plānu ar lielāku akciju īpatsvaru. Šāds portfelis īstermiņā var būt svārstīgāks, bet ilgtermiņā visticamāk nodrošinās labāku peļņu. 50 % akciju īpatsvars ir piemērots cilvēkiem tuvāk pensijas gadiem.
Tomēr izmaiņas paredz, ka 75 % limits būs piemērojams tikai jaunizveidotiem pensiju plāniem, nevis jau tirgū esošajiem pensiju plāniem.
Jau šobrīd tirgū ir 23 pensiju plāni. Ja katrs pārvaldītājs izveidos vēl pa plānam, tirgū jau būs 31 plāni. "Ražīgākajam" pārvaldītājam tirgū vien varētu būt jau 5 dažādi pensiju plāni. Rezultāts būs sarežģītāka izvēle klientam un dārgāki pensiju plāni.
Pareizāk būtu atļaut jauno ieguldījumu limitu piemērot arī tirgū esošajiem pensiju plāniem. Lai novērstu jau šobrīd aktuālo situāciju, ka gados vecāki ieguldītāji piedalās pārāk svārstīgos pensiju plānos, būtu jāaicina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru izsūtīt pensiju plānu dalībniekiem brīdinājuma vēstuli noteiktos periodos – piemēram, 10 un 5 gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas –, mudinot izvēlēties konservatīvāku pensiju plānu.
3. Viens caurspīdīgs pensiju komisiju limits.
Daži no grozījumiem, kuri pašreiz tiek apspriesti Saeimā, paredz ierobežot pensiju plānu pārvaldīšanas izmaksas pēc sarežģītas formulas, dalot tās fiksētajās un mainīgajās izmaksās, katrai sadaļai piemērojot savu maksimālo limitu un klientam nesaprotamu aprēķina formulu.
Komisiju līmenis tiešām ir jāierobežo. Nav pieļaujams, ka turpināsim maksāt augstākās pensiju komisijas attīstītajās valstīs par vāju rezultātu. Par spīti INDEXO pieteikumam tirgū, lielās bankas vēl joprojām piedāvā Latvijas iedzīvotājiem pensiju plānus ar rekordaugstām komisijām. Banku pārstāvji ir norādījuši, ka gaida, līdz liks laboties "mamma valsts".
Tomēr risinājums ierobežot komisiju līmeni, dalot to fiksētajās un mainīgajās izmaksās un piemērojot sarežģītas aprēķina formulas, nav optimāls. Banku pārstāvji jau šodien lielās ar savām zemajām komisijām – uzrādot savu plānu fiksētās izmaksas un "piemirstot" mainīgās izmaksas. Jaunais regulējums ļaus bankām turpināt maldināt klientus un sabiedrību. Tas arī ierobežos pārvaldītāju konkurences brīvību, samazinot iespēju piedāvāt ieguldītājiem atšķirīgus un izdevīgus komisiju modeļus.
Labāks risinājums būtu nosaukt vienus, skaidrus komisiju griestus bez sadalījuma vairākās daļās un bez sarežģītām aprēķina formulām. Šī ierobežojuma ietvaros jāļauj pensiju pārvaldītājiem noteikt pašiem savu komisiju struktūru normālos konkurences apstākļos.
Tajā pašā laikā jāpieprasa pensiju pārvaldītājiem visos mārketinga materiālos uzrādīt plāna maksimālo pieļaujamo komisiju līmeni. Tā būtu caurspīdīga pieeja, kas ļautu katram ieguldītājam skaidri zināt, kādas komisijas samazina viņa uzkrājumu.
Arī likuma grozījumus labāk septiņreiz nomērīt un tikai tad "nogriezt".
Pārmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā bija nepieciešamas jau sen. Šobrīd svarīgākais ir izvērtēt potenciālos grozījumus rūpīgi, bez steigas, un pieņemt lēmumus, kas ilgtermiņā nodrošinās labāko iespējamo rezultātu Latvijas nākošajiem pensionāriem.
Kamēr Saeima vēl lemj, aicinām lasītājus doties uz ManaBalss.lv un pievienot savu balsi iniciatīvai par mantojamu 2. pensiju līmeņa uzkrājumu!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
